SKT norāda, ka Šoigu un Gerasimovs ir atbildīgi par uzbrukumiem civiliem objektiem Ukrainas teritorijā, kas nodarīja lielas ciešanas Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Konkrēti ir runa par Krievijas raķešu triecieniem pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūras objektiem, kas veikti laika posmā no 2022. gada 10. oktobra līdz vismaz 2023. gada 9. martam (šādi triecieni regulāri notiek joprojām, jo Krievija mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru).
SKT secina, ka Krievija uzbruka Ukrainas elektrostacijām un apakšstacijām, bet šādu uzbrukumu rezultātā nodarītais kaitējums civiliedzīvotājiem bijis krietni lielāks nekā iespējamais militārais ieguvums.
Krievija tādējādi pārkāpusi starptautiskos likumus, kas aizsargā civiliedzīvotājus bruņoto konfliktu laikā.
Situation in #Ukraine: #ICC judges issue arrest warrants against Sergei Kuzhugetovich Shoigu and Valery Vasilyevich Gerasimov. Learn more ⤵️ https://t.co/fEbWyOnTsC
— Int'l Criminal Court (@IntlCrimCourt) June 25, 2024
SKT secina, ka Šoigu un Gerasimovs apzināti nodarījuši lielas ciešanas Ukrainas civiliedzīvotāju fiziskajai un garīgajai veselībai, tādējādi tiek turēti aizdomās par noziegumiem pret cilvēci.
Šoigu bija Krievijas aizsardzības ministrs līdz šā gada 12. maijam, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins viņu atbrīvoja no amata un iecēla par Krievijas Drošības padomes vadītāju. Gerasimovs joprojām ir Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks.
Šī ir otrā reize, kad SKT izdevusi aresta orderus pret augsta līmeņa Krievijas amatpersonām saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
2023. gada martā SKT izdeva Krievijas vadoņa Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus saistībā ar Ukrainas bērnu deportācijām uz Krieviju.
Putina, Šoigu un Gerasimova stāšanās tiesas priekšā pašlaik ir maz ticama, jo Krievija nav atzinusi SKT jurisdikciju un negrasās izdot šīs personas tiesāšanai.
Taču SKT izdotais aresta orderis ievērojami sašaurina attiecīgo personu ceļošanas iespējas, jo viņiem būtu jāuzmanās apmeklēt valstis, kas atzīst SKT jurisdikciju un kuru pienākums būtu arestēt meklēšanā izsludinātās personas. Romas statūtus, kas regulē SKT darbību, pašlaik ir atzinušas jau 124 valstis, tai skaitā lielākā daļa Eiropas valstu.
Ukrainas amatpersonas apsveikušas SKT lēmumu, jo tas liecina, ka agri vai vēlu visi Krievijas kara noziedznieki saņems pelnīto sodu.
"Ļoti svarīgs lēmums. Visi kara noziedznieki ir jāsauc pie atbildības," uzsver Ukrainas parlamenta cilvēktiesību tiesībsargs Dmitro Lubinecs.
