Kaitēkļus var atpazīt kā mazas melnas, spīdīgas vaboles, kas rosās pa rapšu ziedpumpuriem un ziedu kopām.
Kukaiņi iegraužas ziedos un izēd ziedputekšņus, putekšņlapas un ziedlapas.
Līdz ar to tiek sabojāta raža un var rasties tās zudumi. Lielākā kaitēkļu izplatība pašlaik ir Zemgalē un Kurzemē.
"Krustziežu spīdulis parasti, protams, parādās vispirms Zemgales reģionā, tāpēc, ka tur ir siltāks un tur arī audzē lielākas platības, arī Kurzemē parādās… Parasti viens no pirmajiem arī Latgale. Vidzemē varbūt mazliet vēlāk," skaidroja Inga Bēme, VAAD Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore.
Šo kaitēkļu izplatību ietekmē temperatūras izmaiņas, tāpēc šā brīža siltuma atkāpšanās daļai kaitēkļu var radīt izdzīvošanas grūtības, taču tie neies bojā. Rapši aukstumā noliecas, bet izdzīvo ar visiem kaitēkļiem.
Vietās, kur termometra stabiņš noslīdēs pat zem nulles, spīduļi ielīdīs augsnes virskārtā un nogaidīs siltāku laiku. Ja gaisa temperatūra ir zem 10 grādiem, var nedarboties arī kaitēkļu ierobežošana ar augu miglošanu.
Iepriekš lauksaimnieki informējuši, ka rapšu lauki Vidzemē un Latgalē ziemas laikā ir gandrīz pilnībā iznīkuši, radot būtiskus zaudējumus zemniekiem. Pārējos reģionos mainīgie apstākļi ziemā arī nav gājuši secen, bet tur zaudējumi mazāki.
