Lētāka enerģija, dārgāka pārtika un apģērbs
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka inflācija Latvijā jau sesto mēnesi pēc kārtas saglabājas tuvu 1% un šobrīd ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, aprīlī patēriņa cenas Latvijā bija par 1,1% augstākas nekā pirms gada. Aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,5%, savukārt kopš gada sākuma cenas Latvijā ir pieaugušas par 2,7%.
Lai arī inflācija Latvijā šobrīd ir zema, sezonālu faktoru dēļ aprīlī pieauga pārtikas un apģērbu cenas, kā arī turpina palielināties pakalpojumu cenas. Piemēram, pakalpojumu cenas aprīlī Latvijā pieauga par 0,6%, un patēriņa cenas Latvijā bija par 5,5% augstākas nekā pērnā gada aprīlī, kas ir signāls, ka inflācijas procesi Latvijā nav beigušies.
Gada inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, taču tas joprojām pamatā ir skaidrojams ar enerģijas cenu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu.
Piemēram, siltumenerģijas cenas aprīlī bija par 17,7% zemākas nekā pirms gada, un pie pašreizējām dabasgāzes cenām tām ir potenciāls samazināties arī nākamajā apkures sezonā.
Darbinieki – vērtīgs un arvien dārgāks resurss
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidroja: pašmājās joprojām salīdzinoši strauji aug pakalpojumu cenas, it sevišķi tiem pakalpojumiem, kas ir darbaspēka intensīvi.
"Darbinieki ir vērtīgs un arvien dārgāks resurss, kas atspoguļojas arī šo pakalpojumu cenu dinamikā. Savukārt pierimis ir to pakalpojumu cenu pieaugums, kur būtisks ir citu resursu, tostarp pārtikas un enerģijas cenu devums gala izmaksās," vērtēja ekonomiste.
Izņēmums gan esot ar transportu saistīti pakalpojumi, kam aprīlī, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu pārskatīšanu, vērojams krietns pieaugums.
Lai gan atsevišķu pakalpojumu pieprasījums mēdz būt elastīgs, tomēr kopumā joprojām spēcīgais pakalpojumu cenu kāpums liecina, ka pašlaik šis pieprasījums nav būtiski mazinājies, norādīja Opmane.
Izmaksas mazinās, bet cenas nekrīt
Bankas "Citadele" ekonomists atzīmēja, ka, lai arī pēdējo divu gadu laikā pasaulē ir vērojams dabas resursu cenu kritums, patēriņa cenas, neskaitot siltumenerģijas un elektrības cenas, Latvijā kopumā nav kļuvušas zemākas. Piemēram, pārtikas cenas pasaulē kopš 2022. gada vidus sarukušas par aptuveni 25%, dabasgāzes cenas Eiropā – par gandrīz 90%, taču pārtikas cenas Latvijā aprīlī sasniedza vēsturiski augstāko līmeni un bija 0,3% augstākas kā pirms gada.
"Galvenais iemesls šķiet tas, ka enerģijas cenu samazinājums ir ļāvis palielināt citas izmaksu pozīcijas visā ražošanas, piegādes un tirdzniecības ķēdes garumā.
Piemēram, algas turpina augt, lai arī ekonomika pēdējo divu gadu laikā nav augusi un inflācija kopumā mazinās," norādīja Āboliņš.
Pēc ekonomista teiktā, šobrīd lielākais risks inflācijai joprojām ir straujais algu kāpums gan Latvijā, gan eirozonā, gan citviet pasaulē. Lai arī algu pieaugums pēdējā laikā ir kļuvis lēnāks, tas joprojām ir gana straujš.
"Algām, protams, ir jāaug, taču algu kāpumam būtu jānotiek uz ekonomikas efektivitātes uzlabojumu, nevis cenu pieauguma rēķina," skaidroja bankas ekonomists.
Inflācija gada beigās var sasniegt 3%
Resursu cenu kritums pasaulē ir veicinājis kopējo inflācijas kritumu, taču inflācijas spiediens ekonomikā joprojām ir gana liels, par to liecina arī salīdzinoši augstas inflācijas gaidas uzņēmēju aptaujās gan rūpniecības, gan pakalpojumu nozarēs.
Āboliņš lēsa, ka inflācija Latvijā gan vēl tuvākajos 2–3 mēnešos joprojām būs zema, un tas ir saistīts ar augstajām siltumenerģijas, elektrības un citu energoresursu cenām pērn.
Tomēr šī gada otrajā pusē inflācija Latvijā, visticamāk, atkal sāks pieaugt un līdz gada beigām varētu sasniegt jau 3%.
Latvijas Bankas ekonomiste lēsa, ka arī tuvākajos mēnešos sagaidāms, ka vidējais cenu līmenis turpinās nedaudz pieaugt, tomēr izteiktāk iezīmējas atšķirības dažādu produktu cenās. Dažiem, tostarp atsevišķiem pārtikas produktiem un pakalpojumiem, tās saglabā vērā ņemamu pieaugumu, atsevišķiem citiem cenas pat nedaudz samazinās.
"To, cik ļoti katrs no mums izjutīs cenu pieaugumu tuvāko mēnešu laikā, ietekmēs, kādas preces un pakalpojumus galvenokārt patērējam un cik elastīgi spējam tos aizstāt gadījumā, ja kādu produktu cenas pieaug nesamērīgi, bet citas – samazinās," norādīja ekonomiste.
