Uz to miljardu eiro fona, kas pietrūkst, lai Latvijā izbūvētu ātrgaitas dzelzceļu uz Eiropu, algas priekšniekiem ir pavisam niecīga daļa no izmaksām.
Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", kas ir centrālais projekta koordinators, atbild par būvprojektu izstrādi, signalizācijas un elektrifikācijas sistēmu iepirkumiem. Kopumā tajā ir 203 darbinieki.
Satiksmes ministrijas uzņēmums "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL), kas ir projekta ieviesējs Latvijā, atbild par būvdarbu līgumu slēgšanu, pārraudzību un nekustamo īpašumu atsavināšanu. Kopumā tajā ir 115 darbinieki.
Algas pirms nodokļu nomaksas – "uz papīra" jeb bruto, piemēram, "RB Rail" speciālistiem ir no 1800 līdz 4000 eiro, EDzL – no 2700 līdz 3299 eiro mēnesī.
Vidējā līmeņa vadītāji un eksperti "RB Rail" saņem no 4000 līdz 5600 eiro, EDzL – no 3900 līdz 4599 eiro.
Augstākā līmeņa vadītāji "RB Rail" pelna 5000 līdz 8800 eiro, EDzL – 4600 līdz 5500 eiro.
EDzL algas ir pielīdzinātas citām valsts kapitālsabiedrībām Latvijā, bet "RB Rail" algu griesti pārsvarā lielāki. Tas attiecas arī uz valdes algām – EDzL tā ir 5647 līdz 6275 eiro, bet "RB Rail" – 9390 līdz 21 866 eiro mēnesī.
Pieejamās deklarācijas ļauj spriest, ka kopējā atlīdzība valdes loceklim uzņēmumā "RB Rail", ieskaitot arī dažādas piemaksas, varētu būt aptuveni 16 000 eiro vidēji mēnesī. Salīdzinot, piemēram, "Latvijas valsts mežu" valdes priekšsēdētājam pērn vidēji tie bija 13 300 mēnesī. Tātad viņš par augstāku amatu gadā saņem aptuveni 30 000 eiro mazāk nekā "RB Rail" valdes loceklis.
Latvijas Televīzijas raidījuma "De Facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka, piemēram, EDzL šogad izmaksātā atlīdzība vidēji nevienam nav pārsniegusi 7000 eiro mēnesī. Savukārt "RB Rail" ir vairāk nekā 15 cilvēku, kuri šogad ik mēnesi saņēmuši krietni vairāk par 7500 eiro mēnesī.
Un vismaz vienā gadījumā izmaksāti teju 50 000 mēnesī. Tas esot saistīts ar atlaišanas pabalstu, skaidroja uzņēmumā. Un atalgojuma apmērs ir svarīgs, lai tiktu pie Eiropā pieprasītiem speciālistiem.
"RB Rail" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Marko Kivila skaidroja, ka "būtībā tirgus konkurence nosaka gan darbinieku, gan valdes locekļu atalgojuma līmeni – atkarībā no konkrētā amata īpatnībām konkurence var būt starptautiska, kas nozīmē, ka "RB Rail " ir jākonkurē par kandidātiem šajos amatos ar starptautisko tirgu, kur atalgojums ir lielāks nekā vidēji Baltijā."
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") algu jautājumos iejaukties nevēlas.
"Es ļoti labi apzinos, ka šādā projektā tas caurmēra atalgojums ir augstāks nekā varbūt citās nozarēs, varbūt pat tajā pašā nozarē, citos projektos. Bet tāpēc "Rail Baltica" ir unikāls, ārkārtīgi sarežģīts, milzīgs starptautisks projekts, kurā, protams, darbinieki caurmērā saņem lielāku atalgojumu. Tāpēc, ka projekts vēlas piesaistīt labākos spēkus. Tāpēc es noteikti atturētos politiski iejaukties uzņēmuma atalgojuma formulēšanā, uzraudzībā – šie ir jautājumi, kas būtu adresējami uzņēmuma valdei un padomei," sacīja ministrs.
Tomēr ministrs nav gatavs intervijā atkārtot to, kas norādīts Satiksmes ministrijas ziņojumā – ka par algu samazināšanu kopuzņēmumā būs jādomā.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
