Maz piemin radošo industriju uzņēmumu sasniegumus
Pasaules slavenā modes nama "Dior" izvēle par labu sadarbībai ar šūpuļtīklu ražotāju "Modern Nomad" ir tikai viens piemērs tam, ka Latvijā ir spēcīgi un profesionāli radošie prāti, kas ir konkurētspējīgi starptautiskā līmenī. Kā norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju pārstāvniecības vadītāja Karine Kalniņa, publiski maz piemin radošo industriju uzņēmumu sasniegumus.
"Tie biežāk ir varbūt mazāk dzirdēti, mazāka apjoma, tās nav tādas lielas rūpnīcas.
Valsts jau vairāk virza atbalstu uz kaut ko tādu tiešām fiziski lielu, kaut gan mēs sastāvam no daudz maziem uzņēmumiem, kas kopsummā rada tādu kopējo ļoti lielu apjomu," pauda LIAA pārstāve.
Kultūras ministrijas (KM) mājaslapā definēts, ka kultūras un radošās industrijas ietver arhitektūru, dizainu, kino, izpildītājmākslu, vizuālo mākslu un mūziku, izdevējdarbību, televīziju, radio un interaktīvos medijus, reklāmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojumu un izglītību, kā arī atpūtu, izklaidi un citas kultūras darbības.
Tie ir izteikti starpnozaru uzņēmumi, kur svarīgākais ir radīt produktu vai pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību, proti, ir atšķirība starp rūpnīcu, kas masveidā ražo krēslus, un darbnīcu, kas rada dizaina mēbeles. Taču tieši šis aspekts traucē aprēķināt, cik tad lielu daļu no kopējās ekonomikas veido radošo industriju uzņēmumi.
"Šis īstenībā ir liels, liels jautājums, kurš valstij ir priekšā risināšanai. Ir ļoti grūti izskaitīt radošās industrijas no pārējām nozarēm, jo katrs uzņēmums sevi definē reģistrējoties pie tāda NACE koda. Apmēram tas uzņēmums paskatās, kuros virzienos viņš tur ir. Radošās industrijas var būt gan pie mākslinieciskās jaunrades, gan pie datorprogrammēšanas, bet datorprogrammēšana var būt arī tikai programmēšana bez tās pievienotās vērtības, kas ir radošajai industrijai. Ar šiem kodiem mēs nevaram atlasīt tos uzņēmumus, kas ir radošā industrija," teica Kalniņa.
Šīs nozares pārstāvju vidū ir vairāki mākslinieki un uzņēmumi, kuri veiksmīgi darbojas starptautiskajā tirgū, taču ceļi, kā izveidot sadarbības ar lielajiem uzņēmumiem, ir ļoti atšķirīgi. Viens no tiem – dalība nozarei veltītās izstādēs un konferencēs. Cits – mērķtiecīga sadarbības partneru vai influceneru uzrunāšana tiešā veidā. Vēl – dalība konkursos, kur gūtie panākumi ļauj uzkāpt uz starptautiskās skatuves. Šo ceļu nereti izmanto individuāli mākslinieki, bet ne tikai.
Nepieciešamība par sevi atgādināt visu laiku
Radošās apvienības "Skudras metropole" producents Toms Veiss stāstīja, ka jau vairākus gadus uzņēmums piedalās pasākumu veidotājiem veltītos starptautiskos konkursos, rādot darbus, kas paveikti tepat Latvijā un ir pasaules līmeņa cienīgi. Tāpat uzņēmuma pārstāvji dodas lasīt starptautiskas lekcijas.
"Tā ir mūsu tā nosacīti kampaņa – tādējādi mēs par sevi visu laiku atgādinām, esot starptautiskajā arēnā un parādot, ka mēs darām, ka mums visu laiku top lietas. Un tad jau īstie cilvēki īstajā laikā un īstajā vietā mūs arī atrod," teica Veiss.
Viņš stāstīja, ka šobrīd jau ir otrādi – konkursu organizatori uzrunā viņus, aicinot iesniegt darbus, jo zina, ka tie ir pelnījuši atzinības.
Arī lielie zīmoli tagad paši uzmeklē aģentūru, piemēram, nesen "Rolls-Royce" plānoja dzintaram veltītas automašīnas prezentācijas pasākumu un vēlējās, lai to veido tieši "Skudras metropole" tepat Baltijas jūras krastā.
Taču sava vieta starptautiskajā tirgū bija jāizcīna un jāpierāda. Viena no ievērojamākajām sadarbībām apvienībai izveidojās 2019. gadā, kad tā izcīnīja iespēju rīkot kolekcijas atklāšanas pasākumu prestižajam zīmolam "Boss". Lai iegūtu organizatoru pozīciju, bija jāpiedalās uzņēmuma rīkotā konkursā.
"Tas izcīnīšanas ceļš ir liels un grūts. Pierādīt, ka tu kaut ko vari. Un tad tev skatās sākumā uz pirkstiem mazliet. Un tad, pārlecot uz šo gadu vai pagājušo gadu, es ar viņiem strādāju jau, manuprāt, ceturtajā projektā, viņi nāk ar drošības sajūtu pie mums un viņi negrib iet pie kāda cita, jo viņi zina, ka mums ir tā skandināviskā estētika. Un īpaši, kas ir latviešiem izteikta – mums ir laba stila izjūta. Mums ir idejas, kādu citiem pasaulē nav," pauda Veiss.
Kā vienu no veiksmes faktoriem Veiss pieminēja arī mazo komandu un iespēju veidot personīgas attiecības. Tieši individuālā pieeja atšķir Latvijas aģentūru no lielajiem ārzemju pasākumu organizatoriem, kur ideju radīšana notiek kā uz ražošanas līnijas. "Man liekas, ka tas ir viņiem svarīgi. Viņi mums nav kārtējais – viņi mums ir kaut kas īpašs, kaut kas svarīgs."
Kvalitatīvs darbs – labākā reklāma
Arī Armands Blumbergs, viens no uzņēmuma "Base Motion" dibinātājiem, uzsvēra, ka svarīgākais ir veidot labu reputāciju ar savu darbu. Šobrīd viņi pazīstami kā vieni no pieredzes bagātākajiem dronu šovu veidotājiem pasaulē un sadarbojušies ar daudziem slaveniem zīmoliem, to starpā – "Pepsi", "Burbery", "Porsche", "Swisscom" un daudziem citiem. "Base Motion" radīts dronu šovs priecējis apmeklētājus arī F1 sacīkstēs Monako un pat Amerikas futbola līgas "Superbolā".
2018. gadā, kad komanda sāka strādāt, šāds pakalpojums bija jaunums visā pasaulē, tāpēc nebija neviena, no kā mācīties, – zināšanas krājās kopā ar pieredzi, kas iegūta, strādājot dažādos apstākļos, un tas ļāvis būt soli priekšā konkurentiem. Agrīnajā posmā atbalstu sniedza arī Latvijas partneri, dronu programmatūras uzņēmums "SPH Engeneering", kas citiem rekomendējis "Base Motion" kā pieredzes bagātus industrijas dalībniekus. Blumbergs stāstīja, ka kvalitatīvs darbs ir labākā reklāma, un apmēram deviņās no desmit reizēm lielie zīmoli uzmeklē viņus, nevis otrādi.
"Principā viss ir atkarīgs no tā, ko tu pats vari izdarīt, no tavām spējām, kāda ir tā tava darba ētika, vai tu kā kompānija vari pildīt savas saistības, vai tiek visi projekti izpildīti laikā, vai viņi tiek izpildīti atbilstošā kvalitātē.
Tie ir galvenie rādītāji, pie kuriem jāstrādā, un tā tu veido. Tas, ka mēs esam no Latvijas, tas neko, tas principā nekad nav radījis nekādus šķēršļus, varbūt pat dažos brīžos bijusi priekšroka – mēs interesanti sadarbības partneri esam."
Lai gan uzņēmums bāzēts Latvijā un arī 90% no darbiniekiem ir latvieši, pirmos darbības gadus komanda šovus radīja tikai notikumiem ārpus mūsu valsts robežām un pirmo dronu šovu pašmājās "Base Motion" veidoja tikai aizpagājušajā gadā.
Mērķtiecīgs darbs pie komunikācijas dažādos kanālos
Savukārt jau pieminētie šūpuļtīklu ražotāji "Modern Nomad" sākotnēji darbojās galvenokārt Latvijas tirgū, taču tagad apmēram pusi veido pasūtījumi no ārzemēm, stāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Krišjānis Eihmanis:
"Arvien vairāk un vairāk mūs atpazīst un pamana arī ārpus Latvijas. Bet tas ir tāds lēns un ļoti pacietīgs darbs. Tu rādi sevi, tu stāsti par sevi un kaut kādā brīdi kaut kas sāk kustēties. Tikko kā tu apklusti, viss apklust. Un neviens jau nesāks par tevi pēkšņi atcerēties. Līdz ar to tas ir tāds riktīgs maratons, tas nav sprints šādos pasākumos."
Uzņēmums mērķtiecīgi strādā pie komunikācijas dažādos kanālos, ieguldot darbu vizuāli pievilcīga satura radīšanā, kas arī bijis viens no faktoriem, kas uzrunājis "Dior" komandu, kuri meklējuši ražotāju Eiropā. Par modes zīmola izvirzītajiem kritērijiem stāsta Eihmanis:
"Viņiem bija svarīgi, lai ražotājs būtu tas, kas ir 100% tieši šajā tēmā iesaistīts. Nevis vienkārši ir zīmols, kurš ražo 12 tūkstošus dažādu lietu tāpēc, ka tās var pārdot. Bet tāpēc, ka rekur džeki ražo lietu, kuru viņi paši ražo sev, tātad viņi ir spečuki šajā jautājumā."
Sadarbības veidošanā sarežģījumus galvenokārt sagādāja tieši birokrātiskie procesi, kur palīdzīgu roku sniedza gan LIAA, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Uz jautājumu, kādu efektu radījusi ziņa par "Modern Nomad" sadarbību ar "Dior", Eihmanis atbildēja, ka redzama lielāka interese, taču pārdošanas rādītāji atbilst aktīvās atpūtas sezonas sākumam, kas ierasti ir darbīgākais gada periods arī šūpuļtīklu ražotājiem.
"Es redzu šeit divus lielākos ieguvumus. Pirmais ir atpazīstamība. Mūs jau ir uzrunājuši attiecīgi arī citi zīmoli, kam šis potenciāli varētu interesēt. Un te nav runa tikai par Latvijas zīmoliem. Tas otrs lielais ieguvums, ko es redzu, – mēs paši neticam savas valsts ražotspējai, mēs paši neticam sev. Un es ceru, ka šī ziņa tieši dod ārā to mesidžu, ka mēs varam šeit izdarīt nevis vienkārši labas lietas, bet pasaules top, top, top līmeņa lietas."
Nekādā ziņā nedrīkst gulēt uz lauriem
LIAA pārstāve novērtēja "Modern Nomad" panākumus, kas ir sekas apzinātam darbam pie ārzemju tirgus attīstīšanas.
"Viņiem ir jāizmanto tagad šis te moments, ir ļoti mērķtiecīgi jāstrādā, lai viņi tiktu pie nākamā soļa. Tu nevari gulēt uz lauriem nekādā ziņā. Tas tev dod varbūt kaut kādu bonusa punktu darīt tālāk – tā kā ieraksts CV, bet tas tev negarantē tavu nākamo panākumu, jo konkurence pasaulē ir vienkārši milzīga. Tas, kas mums ir jāspēj, lai mēs varētu vispār konkurēt, tātad viens – mārketingam, komunikācijai ir jādarbojas vienkārši perfekti."
"Modern Nomad" komunikāciju Kalniņa uzslavēja, taču norādīja, ka kopumā radošo industriju uzņēmumu izaicinājums nereti ir mazs starta kapitāls, kas nozīmē, ka bieži trūkst finansējums mārketingam, kas šajā jomā ir īpaši nozīmīgs.
"Tur ir lielāki apjomi, nu, piemēram, ja mēs skatīsimies kokrūpniecību vai mikroshēmas, – tur vēršas pie viņiem, tātad kā pie izejmateriāla sagādātāja. Tiklīdz tu meklē kaut ko ar lielāku pievienoto vērtību, jebko, kam ir kaut kāda estētiska nozīme, tu gribēsi to redzēt arī estētiski noformētu."
Tāpat Kalniņa uzsvēra, ka, lai gan Latvijā ir cilvēki ar daudz spēcīgām radošo industriju idejām, nereti viņiem trūkst komandas biedra, biznesa partnera, kas palīdz uzņēmumam nokļūt nākamajā līmenī – starptautiskajā tirgū.
