Iespējams, tieši šie piesardzības pasākumi darbu no mājām un elastīgu pieeju darbam no īpaša bonusa ļoti strauji pārvērtīs par pašsaprotamu lietu darba tirgū. Un, kā atzīst Ainis Brodiņš no "CV Online", šis process tajās darbavietās, kur attālinātu darbu tehniski var nodrošināt, jau ir sācies.
"Tas šobrīd paliek no ekskluzīva bonusa par ierastu piedāvājuma daļu. Protams, atkarīgs no darba specifikas, vai jābūt uz vietas, darbs ar cilvēkiem. Ja darbs ir birojā, to noteikti var izdarīt no mājām, nekādu problēmu nav," norāda Brodiņš.
Kādi ir ieguvumi darbiniekam un kādi - darba devējam, stāsta Agita Jākobsone, "Swedbank Latvija" personāla pārvaldes vadītāja. Viņa norāda, ka "Swedbank" uz elastīgu pieeju darbam skatās daudz plašāk nekā tikai iespēju strādāt no mājām.
"Tas nenozīmē, ka cilvēks visu dienu ir mājās. Ar elastīgumu, mēs saprotam arī to, ka var variēt darba sākumu un beigas, pielāgot viņu savam dzīves ritmam. Piemēram, ja man bērnudārzs sāk strādāt no plkst.8 un es nedzīvoju Rīgā, tas nozīmē, ka es darbā, iespējams, varu būt pusdesmitos. Darba devējam galvenais ieguvums ir apmierināts darbinieks, es teiktu tā. Jo jāsaka, ka šī iespēja variēt un meklēt šo elastīgumu, fleksibilitāti savā darbā ir viens no motivatoriem. Es domāju, ka, ja darba ņēmēji saliktu pēc kārtas, kas būtu svarīgākie faktori, fleksibilitāte būtu top 5 - 7 pilnīgi noteikti," stāsta Jākobsone.
Protams, jārēķinās arī ar problēmām, ko var radīt darbinieki, kas savus pienākumus neveic birojā, darba devēja iekārtotā vidē un kopā ar kolēģiem.
"Produktivitātes jautājumi ir svarīgi, tāpat viss, kas saistīts ar drošību, it īpaši datu drošību. Arī tiek uzskatīs, ka, ja cilvēks ir blakus, tad labāk sadarbojas. Šie ir tie izaicinājumi, kas nāk līdzi elastīgas darba vides radīšanā. Bet ar šiem izaicinājumiem uzņēmums strādā... Piemēram, kas saistītas ar tādām sadarbības lietām.
Mēs ļoti daudz izmantojam attālinātos rīkus. Klātienes tikšanās, ja neesmu klātienē, tad es esmu tajā caur tehnoloģisku risinājumu, kur es redzu pārējos kolēģus un viņi redz mani.
Tātad man ir kamera, mani redz un mani labi dzird. Protams, tas paģēr to, ka uzņēmumā jābūt labiem sakariem. Protams, tas arī paredz to, ka mēs cilvēkus izglītojam par to, kā viņiem jāstrādā mājās, kādi drošības pasākumi jāievēro. Par to, ka, ja darbinieks strādā mājās, tad viņa atbildībā ir tomēr domāt par ergonomiku. Jo, kad kolēģis ir pie mums darbavietā, mēs esam padomājuši, lai viss būtu pareizi, lai sēdēšana notiek pareizi, lai netiek traumēta mugura, lai telefons pareizi pa rokai. Mēs par to izglītojam, bet gribētos arī, ka kolēģi, kad strādā mājās, arī piedomā pie ergonomikas," stāsta Jākobsone.
Daudziem uzņēmumiem par darba organizēšanu ārpus biroja tagad galvas liek lauzīt vīrusa un karantīnas draudi, arī informācijas tehnoloģiju jomā tā jau ir realitāte, pat savā ziņā standarts, kā bonuss darbiniekam, kurš izdevīgs arī uzņēmumam. Bet protams, šādā veidā organizēts darbs nav tikai kūciņas un varavīksnes, ir arī problēmas ko nākas risināt.
IT uzņēmuma "Emergn" personāla atlases speciāliste Lāsma Indrijaite atzīst, ka IT jomā darbu iznest ārpus biroja ir vienkārši. Viņa raidījumā pastāstīja, ka uzņēmumā īstenots eksperiments, kurā 50 cilvēku komanda veiksmīgi strādājusi no mājām. Trīs cilvēki ieradušies darbā, jo nav bijusi nokārtota pieeja kādām specifiskām programmām.
Indrijaite arī stāstīja, ka uzņēmumā ir darbinieki, kuri izmanto iespēju kādu dienu strādāt no mājām, ja jāpievēršas kādam plašāka apjoma darbam, jo tā viņi nav traucēti. Protams, darbiniekiem jāpadomā par to, lai mājās būtu darbam piemērota vide, kurā neiejaucas bērni vai kādi citi mājas pienākumi. Viņasprāt, darbs no mājām šiem iepriekš minētajiem darbiniekiem vairo produktivitāti.
Indrijaite iesaka arī citiem uzņēmumiem, kur tas iespējams, pamēģināt eksperimentu, kurā darbinieki vienu dienu strādā no mājām. Tas var būt aktuāli ne tikai saistībā ar koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem, bet arī lai vairotu darbinieku produktivitāti un apmierinātību.
