ĪSUMĀ:
- No šī gada tika samazināts bezdarba pabalsta izmaksas ilgums, kas tagad, iespējams, būs jāpārvērtē.
- Petraviča uzsvēra, ka uzreiz negrib sākt runāt par termiņa pagarināšanu pabalstu izmaksai.
- Vienlaikus ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka varbūt būs jāpagarina bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks vai arī jāiesaldē saņemtais pabalsta apmērs.
- Bezdarbnieka pabalsta pārvērtēšana būs vajadzīga, ja ieilgs krīzes situācija saistībā ar Covid-19.
- Bezdarbnieka statusu varētu piešķirt arī tiem, kuri darbojas speciālajā nodokļu režīmā.
- Valdībā plāno arī Solidaritātes nodokļa likuma grozījumus saistībā ar pensijām.
Tiešsaistes preses konferencē otrdien viņa norādīja, ka bezdarba pabalsta izmaksas ilgums ļoti optimistiski tika samazināts, jo bija darbaroku trūkums, bet situācija ir mainījusies.
"Neapšaubāmi būs jāpārvērtē arī bezdarbnieka pabalsta ilgums, jo pagājušo gadu mēs noslēdzām ļoti optimistiski un mums bija darba roku trūkums, tad šobrīd situācija ir krasi mainījusies,
bet es šobrīd negribētu sākt ar bezdarbnieka termiņam palielināšanu, bet vispirms ir jāizmanto tie divi mēneši, lai mēs saglabātu darba vietas."
Petraviča norādīja, ka sociālā budžeta drošības spilvens ir vairāk nekā miljards eiro. Viņa cer, ka viss nebūs jāiztērē, lai segtu krīzes radītās sekas.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks norādīja, ka, ja ieilgs krīzes situācija saistībā ar Covid-19, varbūt būs jāpagarina bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks vai arī jāiesaldē saņemtais pabalsta apmērs. Alliks vienlaikus norādīja, ka viss ir atkarīgs no tālākās situācijas attīstības.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") otrdien preses konferencē žurnālistiem pastāstīja, ka par bezdarbnieku pabalstiem valdībā vēl nav runāts. Ja Petraviča nāks ar ierosinājumu, tad tas tiks skatīts.
Vēl arī Petraviča norādīja, ka personām, kuras maksā nodokļus kādā speciālā režīmā, varbūt atradīs iespēju piešķirt bezdarbnieka statusu. Lai ikvienam, kurš maksā nodokļus, būtu iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu.
"Mēs esam arī diskutējuši valdībā, ka ikvienam cilvēkam, kurš ir maksājis nodokļus, viņam ir šajā situācijā jānodrošina attiecīgi arī pabalsts, lai viņš nepaliek bez iztikas līdzekļiem, bez līdzekļiem savu pamata vajadzību nodrošināšanai. Un, ja cilvēks izkrīt visiem šiem sietiem cauri, tad pats pēdējais, kas ir, ir griezties pašvaldībā un saņemt krīzes pabalstu. Tie ir 80 eiro, no kuriem pusi līdzmaksās valsts, lai atslogotu pašvaldību izdevumus," skaidroja Petraviča.
Ministre arī norādīja, ka valdība grib mainīt Solidaritātes nodokļa likumu - 14 procentus, kas ir pirmā līmeņa pensijai, plāno novirzīt, tos nepersonificējot. Līdz šim iepriekš minētā nauda bija personificēta, un tas ļautu nākotnē saņemt augstas pensijas. Ministre aicināja visus būt solidāriem.
Līdz otrdienai, 24. martam, 14 uzņēmumi iesnieguši kolektīvās atlaišanas paziņojumus par 2884 darbiniekiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Kopumā Latvijā pašlaik ir 59 000 bezdarbnieku. Kopš 1. marta bezdarbnieku skaits palielinājies par 1200.
No 2020. gada bezdarbnieka statusu piešķir un pabalstu maksā astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Labklājības ministrijā pamatoja, ka izmaiņas rosinātas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.
