Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD datiem, Latvijā ir augstākās komisijas maksas par pensiju līdzekļu administrēšanu starp attīstītajām valstīm. Pērn Latvijas iedzīvotāji otrā pensiju līmeņa komisijās samaksājuši gandrīz 40 miljonus eiro.
Vairums nākotnes pensionāru Latvijā gan vispār neseko tam, kas notiek ar viņa pensijas līdzekļiem - kas tos pārvalda un kādu summu par to paņem. Pie komisijas maksas samazināšanas tagad ķērusies klāt Labklājības ministrija (LM), kas tās nākotnes pensionāriem grib padarīt draudzīgākas.
Komisijas maksas pārāk augstas
Daļa no strādājošo nomaksātā sociālā nodokļa iemaksām 2. pensiju līmenī tiek novirzīta jau 16 gadus. Kopumā pensiju fondu pārvaldnieki šādi uzkrājuši jau trīs miljardus eiro.
Tomēr līdzšinējais pārvaldnieku darbs ticis kritizēts – komisijas maksas par apkalpošanu ir pārāk augstas. To ceturtdien, 11. maijā, prezentējot jaunu otrā līmeņa pensiju pārvaldītāju "Indexo", atgādināja vairāki Latvijā pazīstami uzņēmēji.
"Šinī brīdī bankas komisijās ir aizgājuši 40 miljoni gadā. Reālais ieguvums, ko pensiju plāni dod iedzīvotājiem, vienalga atpaliek no pasaules akciju un obligāciju indeksiem," stāsta AS "Indexo" līdzdibinātājs Normunds Bergs.
Šobrīd maksimālā komisijas maksa aktīvo un konservatīvo pensiju plānu pārvaldītājiem noteikta 1% apmērā. Jaunie tirgus dalībnieki to sola zemāku - 0,75% apmērā.
Savu komisijas maksu samazinājis arī tirgus līderis "Swedbank".
"Mēs konservatīvajam plānam samazinājām uz 0,39% gadā, pirms tam bija 1% likumā noteiktais (..)," saka "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Stepiņš.
Kur ieguldīt nākotnes pensionāru naudu?
"Indexo" naudu sola ieguldīt pasaules finanšu tirgu indeksos. To kritizē esošie pārvaldnieki, norādot, ka līdz šim aptuveni 40% pensiju fondu līdzekļu palīdzējuši attīstīt vietējo ekonomiku.
"Šī pārvaldīšanas stratēģija neparedz ieguldīt Latvijā. Ja mēs domājam, kā palielināt ieguldījumus Latvijā, tad šī iniciatīva to mazinās," teica "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
"Kā pensiju plāna dalībnieks – negribētos, lai mana nauda ir izmantota sociālām vai tirgu stimulējošām darbībām. Es gribu, lai nauda pieaug," sprieda AS "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.
Tikmēr Labklājības ministrijā (LM) uzsver – lielākā daļa cilvēku joprojām vispār neseko līdzi tam, kā veidojas viņu pensija.
"Mūs uztrauc šie dati. 95% nezina, kas ir līdzekļu pārvaldītājs, un tie neseko līdzi. Tas ir jādara, un tā ir katra cilvēka personīgā nauda, un pret to tā arī jāattiecas. [..] Šobrīd Labklājības ministrija strādā pie tā, lai šīs komisijas maksas pārskatītu, lai tās būtu draudzīgākas nākotnes pensionāriem – mazākas," teica LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
To, cik lielā mērā komisijas maksas plānots samazināt, LM pagaidām neatklāj. Tās varētu stāties spēkā jau 2018. gadā.
