atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.
"Šajā lietā veiktie pasākumi ir mācībstunda visām Latvijas komercbankām, lai tās netiktu izmantotas aizdomīgos darījumos. Tām ir nopietni jāpārvērtē savas iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā, kā arī starptautisko sankciju prasību izpilde atbilstoši globalizācijas riskiem," paziņojumā medijiem norāda FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
FIB: Ziemeļkoreja izmanto pastarpinātu aģentu tīklu
Saskaņā FIB sniegto informāciju, ārvalstu pilsoņi no 2009. līdz 2016.gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tai skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Saskaņā ar FIB sniegto informāciju dažos šo shēmu posmos tika izmantoti minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs.
Ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un ASV sankciju sarakstos, bet
izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai.
Šīs Ziemeļkorejas personas orientējas uz darījumiem caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus. Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm.
Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot. Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji un kuri reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem.
Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem. Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem.
Sodi arī par citiem pārkāpumiem
Papildus mērķa pārbaudei par minētajiem starptautisko sankciju apiešanas darījumiem, FKTK šajās bankās veica arī plānotas klātienes pārbaudes. Tās aptvēra plašāku banku iekšējas kontroles sistēmas darbību. Konstatēts, ka AS "Norvik banka" un "Rietumu banka" pieļāvušas pārkāpumus, jo tām nebija izveidota savas darbības riskiem atbilstoša iekšējās kontroles sistēma.
Abas lietā iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas paredz, ka
bankas samaksās soda naudu par kopējo summu 2 891 271 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā.
AS "Norvik banka" piemērots 1 324 667 sods, bet "Rietumu bankai" - 1 566 604 eiro.
Soda nauda aprēķināta, ņemot vērā gan atklātos pārkāpumus mērķa pārbaudēs, gan arī plānotajās klātienes pārbaudēs. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā. Abas bankas ir arī apņēmušās pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, kā arī, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.
“Rietumu bankas”: Sankciju neievērošana nebija tīša
“Rietumu banka” paziņojumā medijiem skaidro, ka ar Ziemeļkorejai noteikto sankciju pārkāpšanu saistītās operācijas nebija tieša sankciju režīma neievērošana, jo netika veiktas iesaistoties personām, kas bija iekļautas sankciju sarakstos. Līdz ar to bankai neesot bijusi iespējas atklāt to nelikumīgo būtību bez papildus informācijas, pie kuras bankai nebija pieejas.
Banka apliecina, ka nebija saistīta ar šo darījumu organizēšanu un nebija ieinteresēta to izpildē. Turklāt banka izbeidza attiecības ar šiem klientiem.
“Retumu banka” sola samaksāt tai noteikto sodu un apņēmas veikt papildu ieguldījumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā.
“Norvik banka” sola ieguldīt 2 miljonus eiro atbilstības funkciju pilnveidošanā
“Norvik Banka” informē, ka tā veikusi FKTK uzlikās soda naudas atmaksu 1 324 667 eiro apmērā. Tāpat banka esot pārskatījusi savu klientu portfeli, lai pārtrauktu sadarbību ar paaugstināta riska klientiem.
Banka esot arī izstrādājusi korektīvo pasākumu plānu un nākamo 18 mēnešu laikā ieguldīs vairāk nekā divus miljonus eiro ar mērķi - nodrošināt atbilstību visām normatīvajām un labākās prakses prasībām.
Iepriekš FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.