Interesi raisīja personīgā saikne
"Es parādīšu, te daži varoņi, kas ir saistībā ar manu bērnu vecvectēvu Kārli Rauziņu, šis ar Jura krustu, Kārlis Rauziņš, un lielais varonis ir Artūrs Veckalniņš, ar četriem Jura krustiem," Bahmanis aicina apskatīt vienu no izstādes fotogrāfijām, kurā redzami strēlnieki.
Šī personīgā saikne tad arī ir bijusi pamatā gan, lai stātos Zemessardzē, gan arī, lai pētītu vēsturi.
"17./18. gadā latviešu strēlnieki daudzi aizbrauca Smoļņiju sargāt, bet daudzi palika Latvijā, un Artūrs Veckalniņš palika, vecaistēvs palika, viņi šeit pa Vidzemi veidoja tādu partizānu pretošanās kustību, cīņu pret Stučkas lieliniekiem," stāsta Bahmanis.
Būtībā interese par vēsturi Jānim Bahmanim jau aizsākusies bērnībā.
"Es pats esmu no Slokas, līdz 15 gadiem dzīvoju, tēvs ar māti strādāja papīrfabrikā, un viņi bieži ņēma mani līdzi uz fabriku, mātei draudzene strādāja makulatūras cehā, un tā laika Padomju Savienība visu šo aizliegto literatūru mala un veidoja celulozi.
Man tā Emmas tante saka – "Jānīt, man atkal tev ir dažas grāmatiņas"," atminas Jānis Bahmanis.
Vienu no grāmatām, kuru viņš atrod Slokas papīrfabrikā, ir sastādījis Jānis Lapiņš, skolotājs, kurš tad arī ir pirmā nacionālā karoga meta autors. Sarkanbaltsarkanais krāsu lietojums gan rodams jau Atskaņu hronikā un vēlāk parādās arī karoga metos, bet skolotājs un žurnālists Jānis Lapiņš, kurš tobrīd strādā Valmierā, ir viens no aktīvākajiem nacionālo krāsu popularizētājiem. Bez darba skolā Jānis Lapiņš tolaik palīdz arī bēgļiem, ir bēgļu apgādes organizācijā "Ziemeļpalīdzība".
"Bija Krievijas impērija, un Jānis Lapiņš, būdams filozofs, saka, lai latviešiem celtu pašapziņu… Jo tajā laikā Valmiera, visa Vidzeme, visa Igaunija bija pilna ar bēgļiem, viņš bija tā kā priekšnieka vietnieks, baltā zirgā, formā pa Valmieru brauca apskatīt, kā bēgļiem iet. Un tad viņš redzēja to visu postu, kas notiek ar bēgļiem, un viņš teica, lai celtu latviešos pašapziņu, ir jārada karogs. Tad 1916. gadā viņš ar audzēkni Mariannu uzšuva, viņam bija dzīvoklī tie karodziņi, un arī strēlnieks no Valmieras Jānis Bērziņš gāja strēlniekos, bija noskumis, un tad kā draugam viņš iedeva līdz, lai popularizētu latviešu karogu," stāsta Bahmanis.
Saule karogā ir ne bez iemesla
Kā apliecinājums augošajai latviešu pašapziņai sarkanbaltsarkanais karogs 1917. gada martā plīvo virs Valmieras latviešu biedrības nama Vidzemes Zemes sapulces laikā un arī pirmajā maijā Valmieras ielās.
"Cēsis un Valmiera bija pušķotas karogos, tieši Jāņa Lapiņa, nu bija jau arī savādāki, bet saulīte bija daudzos karogos," saka Bahmanis.
Jānis Bahmanis arī vērtē, ka saule šajā karogā ir ne bez iemesla, jo arī vēsturiski saule ir būtisks simbols mūsu tautai.
"Saule ir senlatviešu simbols, jo mēs pielūdzām sauli, svinējām saules svētkus, Līgo un arī Dziesmu svētku karogs, mēs visu laiku sakām Dziesmu svētku karogs, bet viņš ir Līgo karogs, tur dedzina ugunskuru, lai tumsa atkāptos, un ozols ir tādā zelta krāsā, tā ir rietošā saule, kas iespīd tajā ozolā. Es pat domāju, es nezinu, kāda pretenzija būtu, ja mums būtu tāds karogs, ar saulīti, tad pasaulē neteiktu, ka tas ir austriešu karogs, bet visi zinātu, ka ar saulīti ir latviešu karogs," spriež Bahmanis.
Izveido piemiņas vietu
Vēlāk šis pirmais nacionālais karogs ir pamats valsts karoga izveidei. Bet Jānis Bahmanis, darbojoties Zemessardzē, savas zināšanas licis lietā, lai taptu Zemessardzes 27. kājnieku bataljona karogs un krūšu zīme. Bet, lai saglabātu pirmā karoga meta autora piemiņu, Jānis Bahmanis kopā ar domubiedriem viņa dzimtajā pusē Veselavā izveidojuši piemiņas vietu.
"Veselavas "Pintuļos" mēs ar pašvaldības palīdzību izveidojām šo vietu, tagadējie saimnieki atvēlēja vietu karogam un arī informatīvo plāksni, ka tā ir karoga vieta, un mēs katru gadu, divreiz gadā, 25. jūnijā dzimšanas dienā un 11. novembrī viņa miršanas dienā pieminam Jāni Lapiņu," stāsta Bahmanis.
Jānis Bahmanis atzīst, ka patriotisms jau vispirms tiek ieaudzināts ģimenē, un ir gandarīts, ka to redz arī savos bērnos.
"Vecākais dēls ir gaisa spēku virsnieks, strādā apvienotajā štābā, un attiecīgi viņam gribu to nodot mantojumā, lai viņš varētu stāstīt bērniem un mazbērniem, jo tie ir mūsu varoņi – kā es sēdēšu malā, nestāšos Zemessardzē, ja manu bērnu senči ir bijuši tādi varoņi," saka Jānis Bahmanis.
Bet, runājot par šo laiku, Jānis Bahmanis uzsver, šobrīd ir pat ļoti svarīgi apzināties, ka mums ir tas, par ko sapņoja pirmā karoga autors un tie, kas cīnījās par Latviju.
"Mēs esam panākuši pirms 20 gadiem, ka esam NATO, Eiropas Savienībā, tā ir tā bagātība, tā kā Jānis Lapiņš teica – kaut mēs varētu sakrāt tik daudz naudas, lai nopirktu no krieviem vienu apriņķi, ko saukt par Tēviju. Mums ir vairāk kā apriņķis, mums ir vairāk, un tas ir jānosargā," uzsver zemessargs.
Bet ekspozīcija "Ar sauli karogā!" Valmieras Valsts ģimnāzijā būs skatāma līdz 15. maijam.
