Vecrīgas centrā, līdztekus Saeimai, esošais dievnams kādreiz atradies ārpus Rīgas robežām un bijusi lūgšanu vieta lauku strādniekiem. Tā vēsture ir raiba. Mainoties varām, plosoties kariem un šķeļoties pašai baznīcai, saimnieki mainījušies vairākkārt.
Pēdējos gados katoļu baznīca numur viens piedzīvojusi vērienīgus restaurācijas darbus. To laikā atklāti arī lieli apbedījumi, no kuriem daļa tagad apskatāmi baznīcā. Starp atklājumiem arī uzraksts griestos pie iemūrētas lodes, kas atgādina par Krievijas caristes uzbrukumiem.
Arī jaunāko laiku vēsturē baznīcai bijusi īpaša loma. Barikāžu laikā šeit bija iekārtota vieta ievainoto uzņemšanai un draudze visu nakti pavadīja lūgšanās.
Katedrāles statusa simtgadi draudze svētdien atzīmēja ar īpašu dievkalpojumu un dārza svētkiem. Draudzē ir vairāki cilvēki, kas ar katedrāli saistīti vairākus gadu desmitus. Nesen katedrālei pievienojās priesteris Džonspauls Čidjebele Agbaefuna no Nigērijas.
"Es jūtos labi. Jūtos pieņemts. Esmu laimīgs te būt, mans pirmais iespaids ir tāds, ka cilvēki ir ļoti pretimnākoši. Jo, kad es atbraucu, es ierados 8. jūnijā, un tā bija tieši mana dzimšanas diena. Un mani jau lidostā sagaidīja ar kūku un dāvanām! Es jutos ļoti gaidīts. Esmu laimīgs te būt," atzina priesteris.
Nākamgad Sv. Jēkaba katedrāle atzīmēs astoņsimtgadi kopš pašas baznīcas uzcelšanas. Plānots, ka tad remontdarbi būs jau beigušies.
Lai arī pēdējos simt gadus Svētā Jēkaba katedrāle ir katoļu arhibīskapa sēdeklis, torņa virsotnē atjaunotais gailis atgādina par celtnes nozīmi arī luterāņu konfesijai vairāku gadsimtu garumā.
