ĪSUMĀ:
- Valdība akceptējusi VARAM sagatavoto likumprojektu Rēzeknes domes atlaišanai.
- Par to vēl būs jālemj Saeimai.
- VARAM norāda: Rēzeknes dome sistemātiski pārkāpusi likumu, tāpēc būtu atlaižama.
- Lai taupītu naudu un izvairītos no situācijas pasliktināšanās, rosina nepieļaut domes ārkārtas vēlēšanas Rēzeknē.
- Darbam Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācijā izraudzītas trīs personas.
- Latvijas Pašvaldību savienībā VARAM piedāvājumu neatbalsta.
- Opozīcija: Algu politika Rēzeknēs pašvaldība - nesamērīga.
- Rēzeknes pozīcija: Arī, ja domi atlaidīs, strādāsim tālāk Rēzeknei citos amatos.
Kā norādījusi VARAM, Rēzeknes dome ir demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī šī gada budžeta izstrādi un pieņemšanu, tādējādi pārkāpjot likumu.
Papildus prettiesiskām darbībām, domes deputāti ir demonstrējuši apzinātu bezdarbību ar mērķi panākt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu. Vienlaikus dome neizrādīja konstruktīvu sadarbību, nepildot vai tikai daļēji pildot stabilizācijas komisijas norādījumus. Līdz ar to VARAM nav guvusi pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties.
VARAM: Dome sistemātiski pārkāpusi likumu
VARAM uzskata, ka šā brīža finanšu problēmas apdraud Rēzeknes pašvaldības autonomo funkciju izpildi un pašvaldības administrācijas darbības nodrošināšanu.
Rosinot atlaist Rēzeknes domi, VARAM norādījusi, ka pašvaldības domi kā demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus, un Rēzeknes gadījumā tādi esot saskatāmi.
Secināts, ka attiecībā uz pašvaldības budžeta izstrādi un pieņemšanu ir konstatējamas atkārtotības pazīmes – dome ir sistemātiski pieļāvusi budžeta izstrādi un pieņemšanu regulējošo ārējo normatīvo aktu – Pašvaldību likuma, likuma "Par pašvaldību budžetiem" un "Likuma par budžetu un finanšu vadību" – pārkāpumus.
"Šāda domes rīcība vērtējama kā prettiesiska, valstī pastāvošo tiesisko kārtību noniecinoša un pašvaldības un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm neatbilstoša," norādījusi VARAM.
"Turklāt šāda pašvaldības domes rīcība ietekmē valsti un apdraud Rēzeknes iedzīvotāju intereses, jo pašvaldības budžets ir cieši saistīts ar pašvaldības autonomo funkciju izpildi, piemēram, dažādu pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu."
Par Rēzeknes domes finanšu situāciju Finanšu ministrija šī gada februārī ir informējusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Ģenerālprokuratūru un Valsts kontroli. Savukārt saistībā ar domes deputātu bezdarbību un tās rezultātā, iespējams, konstatējamām ārējo normatīvo aktu pārkāpumu pazīmēm attiecībā uz pašvaldības mantas izšķērdēšanu VARAM februārī vērsās pie Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas.
Ņemot vērā minēto, VARAM kā vienīgo samērīgo līdzekli pašvaldības finanšu situācijas uzlabošanai vērtē domes atlaišanu un pagaidu administrācijas iecelšanu.
Gala lēmums par Rēzeknes domes atlaišanu atbilstoši Pašvaldību likuma 70. pantam būs jāpieņem Saeimai.
Negrib pieļaut Rēzeknē ārkārtas domes vēlēšanas
Vienlaikus ar rosinājumu atlaist Rēzeknes domi valdība izskatīšanai Saeimā virza arī VARAM sagatavotos grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā.
Pašreizējais likums nosaka, ka ārkārtas domes vēlēšanas netiek rīkotas tad, ja Saeima ir pieņēmusi likumu par domes atlaišanu un līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 9 mēneši.
Tā kā nākamās pašvaldību vēlēšanas paredzētas 2025. gada 7. jūnijā, bet Saeima par Rēzeknes domes atlaišanu varētu lemt nepilnu gadu pirms tām, VARAM aicinājusi pieņemt jaunu kārtību, pieļaujot situācijas, kad pagaidu administrācija darbojas līdz kārtējām domes vēlēšanām, tostarp, ja līdz tām palikuši vairāk nekā 9 mēneši.
VARAM norādījusi, ka domes ārkārtas vēlēšanas prasa ievērojamus finanšu resursus un
rada risku, ka, neilgu laiku pēc domes atlaišanas ievēlot jaunu domi, situācija pašvaldībā var neuzlaboties vai pat pasliktināties, piemēram, jauno domes deputātu pieredzes trūkuma dēļ.
Grozījumi paredz, ka Saeimai būtu tiesības katrā konkrētajā domes atlaišanas situācijā vērtēt, kāda būtu pareizākā un atbilstošākā domes funkciju izpildes nodrošināšanas kārtība – jaunas domes ievēlēšana vai pagaidu administrācijas iecelšana, – ja līdz nākamajām kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 24 mēneši (puse sasaukuma), bet vairāk nekā deviņi mēneši.
VARAM norādījusi, ka pagaidu administrācijas sastāvā esošie nozares profesionāļi ir piemērotākie un atbilstošākie nepieciešamo darbību veikšanai, lai sakārtotu finanšu situāciju Rēzeknē, ko radījusi esošā pašvaldības dome. Grozījumus likumā VARAM pamato arī ar to, ka iedzīvotājiem ir jānodrošina saprātīgs termiņš pienācīgi sagatavoties nākamajām pašvaldības domes vēlēšanām. Tāpat likumprojekts veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu, norādījusi VARAM.
Precizējums
Precizēts Jāņa Belkovska amats.
Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācijā darbotos trīs personas – par pagaidu administrācijas vadītāju ir paredzēts iecelt juristi, bijušo Uzņēmuma reģistra vadītāju Gunu Puci, bet par pagaidu administrācijas vadītāja vietniekiem – finansisti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektori Ivetu Mietuli un bijušo Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Jāni Belkovski.
Personas izvēlētas, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.
"Ir paredzams, ka pagaidu administrācija spēs efektīvi atrisināt tās problēmas, ko pašvaldības dome nespēja un kā dēļ tiek atlaista," norādījusi VARAM.
Pagaidu administrācijas vadītāja mēnešalga būtu 5064 eiro, bet viņa vietniekiem – 4340 eiro.
VARAM ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") aicināja Saeimu abus likumprojektus skatīt jau šīs nedēļas 9. maija sēdē. Skatot abus likumprojektus trīs lasījumos, paredzēts, ka Saeima līdz lēmumiem nonāks līdz vasaras pārtraukumam. Drīz pēc tam likumu izmaiņas izsludinās un tad darbu sāks pagaidu administrācija. Tas sagaidāms neilgi pēc Jāņiem.
Pašvaldību savienībā grozījumus neatbalsta
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere atgādināja, ka "Pašvaldību domes vēlēšanu likums" iepriekš mainīts, virzot Rīgas domes atlaišanu pirms četriem gadiem.
Reitere norādīja, ka savienība VARAM virzītos likuma grozījumus vērtē kā nedemokrātiskus, jo tie pieļauj "nesamērīgi ilgu pagaidu administrācijas pilnvaru laiku – pat pusi sasaukuma".
"Otrs apsvērums ir tas, ka nav vienotas pieejas un individuālai Saeimas lemšanai tiks pakļauts konstitucionāls jautājums – būt vai nebūt vēlēšanām pašvaldībā," norādīja Reitere. Viņa minēja, ka pastāvētu politiski riski lēmuma pieņemšanā.
Tāpat Reitere norādīja, ka likuma grozījumiem šobrīd nav labs laiks, jo kārtējās pašvaldību vēlēšanas notiks jau nākamgad.
Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāve skaidroja, ka ministrijā ir izvērtēti likuma grozījumu riski un secināts, ka domes atlaišana nav ikdienišķa, tādēļ noteikti būtu jāizvērtē arī individuāli. Lai gan tiesiskās noteiktības vārdā būtu labāk noteikt konkrētus termiņus domes iespējamai atlaišanai, analizējot Satversmes tiesas judikatūru, secināts, ka valsts ir zaudējusi gadījumos, kad nav veikts individualizēts vērtējums, norādīja ministrijā.
Tieslietu ministrijas pārstāve minēja, ka Saeima varētu izvērtēt, kāds būtu pagaidu administrācijas darbības pieņemamais termiņš.
Tikmēr Pašvaldību savienības padomnieks juridiskajos jautājumos Dāvids Valters pauda, ka, savienības ieskatā, Rēzeknes domes atlaišana nav atbalstāma un šis solis esot pārāk "radikāls".
"Latvijas Pašvaldību savienība iebilst par likumprojekta anotācijā iekļauto "pārkāpumu" uzskaitījumu lietderību vai tiesiskumu, jo pirms domes atlaišanas vajag likumā paredzētajā veidā pierādīt domes vainu. Līdz ar ko Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā nav izpildīti priekšnoteikumi likumprojekta tālākai virzībai," neatbalstot likumprojektu, norādījusi Pašvaldību savienība.
Tikmēr VARAM skaidrojusi, ka Rēzeknes dome ir tieši atbildīga par finanšu krīzi Rēzeknes pašvaldībā.
Bērziņa LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka tas nav pārsteigums, ka LPS nesaskaņo šo ieceri, iestājoties par pašvaldības interesēm. Tomēr VARAM ļoti uzmanīgi strādāja pie šī likumprojekta, mājasdarbs izdarīts, saskaņots ar Tieslietu ministriju, "ļoti ceram, ka Saeima to atbalstīs un tas izturēs arī Satversmes tiesu".
Viņa arī norādīja, ka jautājumā par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu vai nerīkošanu ir "pamatoti uzticēties Saeimas vērtējumam".
Opozīcija: Algu politika Rēzeknes pašvaldība - nesamērīga
Rēzeknes pansionātam pagājušā gada augusts bija karsts. Izgaismojoties pašvaldības finanšu problēmām, dome sāka savilkt jostas, prasot taupīt arī pansionātam. Tiesībsargs, konstatējot pārkāpumus, mudināja darīt pretējo – ieguldīt telpās un darbiniekos. Iestādes vadītāja bija tuvu izmisumam.
"Pirmām kārtām ir jāpaplašina štati. Otrām kārtām ir jāienāk mūsu mājā un jāpaskatās, kā mēs dzīvojam. Jārod naudas līdzekļi, lai uztaisītu labu remontu. Es domāju, ka mums jāgaida ciemos mērs," klāstīja Rēzeknes Pensionāru sociālo pakalpojumu centra vadītājas vietniece Daina Sidoruka.
Mērs ciemos atbrauca, remonts uzsākts, bet darbaroku joprojām trūkst. Arī esošie sociālie darbinieki raksta atlūgumus.
"Nu ja apkopējai ir tieši tāda pati alga kā sociālajam aprūpētājam, par 40 eiro atšķiras, nu tad ir dramatiski," uzsvēra Daina Sidoruka.
Algu politika Rēzeknes pašvaldībā nesamērīga šķiet domes opozīcijai. Finanšu ministrijas uzdevumā pārejot uz centralizēto grāmatvedību, darbā tiek pieņemti jauni grāmatveži. Viņiem maksās par aptuveni 300 eiro lielākas algas nekā līdzšinējiem, lēsa deputāte Ināra Groce. Tikmēr Sociālā dienestā meklē darbiniekus, piedāvājot algas, kas pārsvarā nepārsniedz 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Rēzeknes domes deputāte Ināra Groce ("Apvienotais saraksts") pauda: "Tās nav līdzvērtīgas pārējiem domes darbiniekiem. Līdz ar to rodas tas nesamērīgums, nevienlīdzība."
Opozīcija iesaka veikt auditu - izvērtēt, vai un kādi darbinieki nepieciešami. Štata vienību optimizāciju pašvaldība veica pērn rudenī, domes vadība atlaist darbiniekus nevēlas.
"Strādāsim tālāk Rēzeknes labā"
Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietniece Karīna Bartkeviča ("Kopā Latvijai") savukārt skaidroja, ka dome izdarīja "visu iespējamo, lai darbinieku skaits netiktu samazināts. Pašlaik visi valstpilsētas pašvaldības domes darbinieki strādā piecas darba, pilnu darba dienu, astoņas stundas".
Lai gan budžets pieņemts, ne pašvaldību, ne finanšu ministrijās nav pārliecības, ka situācija Rēzeknē kļūst labāka.
Karīna Bartkeviča uz jautājumu, jo darīs, ja domi atlaidīs, atbildēja: "Strādāsim tālāk. Mums ir taču deputāti, kas ieņem citu amatus, viņi ir direktori, vadītāji. Viņi turpinās strādāt Rēzeknes labā."
Rēzeknes vadība vēl šonedēļ cer panākt progresu sarunās ar Finanšu ministrijā, vienlaikus tai pašā dienā likumu par domes atlaišanu jau varētu sākt skatīt Saeimā.
KONTEKSTS:
Rēzekne pirms aptuveni pusgada nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
