Latvijas augstākās amatpersonas piemiņas pasākumu uzsāka pie Rīgas Brāļu kapu vārtiem, no kuriem baznīcas zvanu pavadījumā devās cauri lielajai liepu alejai līdz Varoņu terasei, kur novietoja ziedus un ziedu vainagus. Muzikālo pavadījumu piemiņas pasākuma laikā nodrošināja Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris. Pēc tam kapelāne vadīja piemiņas dievkalpojumu kritušajiem un tika nodziedāta Latvijas valsts himna.
Atceres brīdī piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība), Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Arī bruņoto spēku vadība – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Normunds Baranovs, kā arī citi ministri, deputāti, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
Kāpēc ir būtiski atcerēties šo dienu un ar to saistītos notikumus un pieminēt Otrā pasaules kara upurus, uzsvēra Valsts prezidents: "Ņemot vērā to, kas notiek arī šobrīd Eiropā, kur plosās karš, kur ir Krievijas agresija pret Ukrainu, kur mēs varbūt šodien vairāk nekā jebkādu citu gadu aizdomājamies, ka miers, patiesību sakot, ir trausls, un tas, kas kādreiz likās neiespējami – karš, karš tāds, kāds tas bija pirms gandrīz 80 gadiem, ir atkal iespējams. Godinot kritušos, godinot visus tos, kas cīnijās un krita par Latviju, cīnījās Otrajā pasaules karā, cīnījās pret nacismu, mēs kaut kur sev atgādinām, ka diemžēl vēsture var atkārtoties. Mūsu uzdevums ir to nepieļaut."
Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") sacīja, ka Latvijai Otrā pasaules kara beigas neatnesa ilgi gaidīto mieru un brīvību, un "okupācijas režīma dzirnakmeņi turpināja malt latviešu tautu līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā":
"Latviešu karavīrs nesa ar lepnumu sirdī mūsu brīvību, cīnoties dažādās pusēs, bet vienlaikus parādot savu varonību, parādot to, ka mums par savu dzimteni, tēvzemi ir jāiestājas pastāvīgi. Mēs pieminam Otrā pasaules kara upurus, un mēs pieminam arī mūsu karavīru varonību, un tas ir kā atgādinājums, ka mums ir jāpalīdz šobrīd Ukrainai un vienlaikus jādomā par savu spēju stiprināšanu, par savu aizsardzību."
Kopš 1995. gada 8. maijs ir atzīmējama piemiņas diena – Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Pirms 78 gadiem šajā dienā Vācija parakstīja aktu par kapitulāciju un Eiropā beidzās Otrais pasaules karš, tāpēc, pieminot traģiskos notikumus un kara upurus, trešdien, kā ikkatru gadu, visā Latvijā norit vairāki piemiņas pasākumi.
Kā skaidroja NBS komandieris Kalniņš, pēdējo gadu notikumi uz šo dienu liek raudzīties citādāk: "Mēs caur 8. maiju varam skatīties uz notikumiem, kas tagad notiek Ukrainā. Mēs caur 8. maiju noteikti varam prezentēt un principā nolikt mērķus sev, cik lielā mērā mēs esam gatavi tam, lai neatkārtotos šāda traģēdija. Es domāju, ka Nacionālie bruņotie spēki kopā ar Latvijas sabiedrību ir maksimāli iesaistīti šī mērķa sasniegšanā. Es esmu gandarīts ar karavīriem, zemessargiem, jūrniekiem un, protams, arī jauno paaudzi, kura atrod laiku iesaistīties Jaunsardzē un tādās aktivitātēs, kas principā veicina personības attīstību katram cilvēkam šeit, Latvijā."
Godinot Otrā pasaules kara upurus, aizsardzības ministrs un NBS komandieris apmeklēs arī Lestenes brāļu kapus, kur arī būs Otrā pasaules kara cīnītājiem veltīts piemiņas pasākums. To organizē latviešu karavīru piemiņas biedrība "Lestene", muzikālo pavadījumu nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestris.
Otrā pasaules kara laikā Lestenes un Džūkstes apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas, kas noslēdzās 1945. gada janvāra sākumā. Šajās kaujās pirmo reizi viena pret otru cīnījās pretējās pusēs karojošās latviešu vienības: Vācijas Bruņoto spēku sastāvā iekļautā latviešu 19. grenadieru divīzija un 106. grenadieru pulks, un 130. latviešu strēlnieku korpuss ar divām divīzijām, kas bija Padomju Savienības Sarkanās armijas sastāvā.
Piemin un svin arī Daugavpilī
Arī Daugavpilī šodien astoņās vietās Otrā pasaules kara upuru piemiņai nolikti ziedi. Vienlaikus pilsētā atzīmēja arī Eiropas dienu, uzsverot Eiropas vērtības.
Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā Brāļu kapos Daugavpilī pusdienlaikā
vainagu atstāja arī Baltkrievijas ģenerālkonsuls Iļja Laputjs. Konsulāts Daugavpilī vakar saņēmis atgādinājumu, ka rīt atzīmēt nedrīkst.
Tikmēr Daugavpils Valsts ģimnāzijas pagalmā šodien kuplā skaitā pulcējās jaunieši. Eiropas Parlamenta birojs nu jau otro gadu šajā dienā aicina izzināt, kas ir Eiropas vērtības un kā tās kopt.
"Vissvarīgākās ir ģimene, iespējas, izaugsme. Eiropas Savienība dod iespēju ceļot, gan iegūst izglītību visur, kur tu vēlies," sacīja Evelīna.
"Es dzīvoju Eiropā jau 16 gadus un neatkarīgā Latvijā. Varu pateikt, ka ļoti labi dzīvojas. Nepaspēju vēl līdz galam izgaršot Eiropas privilēģijas. Mums ir brīnišķīgas iespējas attīstīties, vai tās izmantosim, tas jau ir cits stāsts," teica Ņikita.
Savukārt Renārs atzina, ka Eiropa viņam nozīmējot neatkarību.
Daugavpilī par Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegādāti autobusi, uzbūvēta jauna tramvaja līnija, vietējā uzņēmumā komplektēti Čehijā ražoti tramvaji.
Svinot Latvijas 20 gadus Eiropas Savienībā un atgādinot par gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām, līdzīgs pasākums rīt paredzēts Līvānos.
KONTEKSTS:
Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī un tā laikā karastāvoklis bija izsludināts vairāk nekā 70 valstīs. Karš prasīja vairāk nekā simt miljonu kritušo un ievainoto. Eiropā miers iestājās 8. maijā, kad Vācija kapitulēja. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur pēc kara tautas atguva brīvību, Latvija un pārējās Baltijas valstis neatkarību atguva tikai 1990. gadā.
