Pirms eksāmeniem uztraukums skolēniem un arī skolotājiem
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā eksāmenus kārtos 115 vidusskolēni. Populārākais priekšmets ir angļu valoda. Mazākā interese par ķīmiju un sociālajām zinībām.
"Satraukums liels nav. Saprotu, ka vairāk vai mazāk lielāko daļu, ko vajag iemācīties, esmu apguvis. Ir neliels stress par pašu faktu," atzina Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks Ričards.
"Visvairāk biedē tas, ka vēl nezinu, kur iešu tālāk. Eksāmeni sāk mani biedēt arvien vairāk, jo saprotu, ka viņi tūlīt būs. Man vienlaicīgi vajag mācīties un saprast, kur iešu un ko tieši likšu," stāstīja Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks Daniels.
"Es diezgan daudz stresoju, jo vēlos labi nolikt eksāmenus, jo man mērķis augstskolā ir tikt budžeta grupā," atklāja šīs skolas 12. klases skolniece Kristīne.`
Lielākais satraukums Vidzemes skolās ir gan par eksāmenu norisi, eksāmena jautājumu formulējumiem un, protams, par rezultātiem.
"Matemātikas eksāmens, jo tur diemžēl nākas risināt nestandarta problēmas, ir dažādas situācijas, un jādomā nedaudz ārpus ikdienas procesa. Tas, tieši tāpat kā visā valstī, arī mūs nedaudz uztrauc," pauda Smiltenes vidusskolas direktore Inguna Kondratjeva.
Jauno izglītības sistēmu vērtē dažādi
Pedagogi arī mēģina formulēt savu attieksmi pret jauno izglītības sistēmu, un atbildes ir dažādas.
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Agita Klētniece sprieda, ka "programma "Skola2030" ir radījusi lielas izmaiņas gan izglītības saturā, gan mācību programmās, gan veidā, kā priekšmets tiek mācīts mācību stundās, bet šī gada skolēni vismaz trīs gadus ir mācījušies šo izglītības saturu".
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Gita Apsīte savukārt uzskata, ka "nevajag dalīt tādu padziļināto un optimālo līmeni. Padziļinātais nebūt nav valodā, tur ir literatūra, tur valodu var pat sanākt, ka zina vēl sliktāk nekā optimālajā. Beigās viņiem ir koeficients viens, bet tiem, kas kārto optimālo līmeni, ir zemāks koeficients, lai gan no viņiem prasa vairāk vai vismaz tikpat."
Bet Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Dina Dombrovska sacīja, ka "jaunais saturs varbūt iedod to neziņas fonu par to, kā būs formulēts uzdevums, kā izskatīsies teksts – vai sapratīšu no atvērtā jautājuma, kas man būs jādara".
VISC cer ātri risināt problēmas, ja tādas radīsies
Pagājušajā gadā dažām skolām saistībā ar tiešsaistes eksāmenu kārtošanu radās dažādas tehniskās problēmas.
Lai mazinātu spriedzi un arī tehnoloģiskas kļūmes, Valsts izglītības satura centrs (VISC) rīkojis vairākus seminārus skolēniem un skolotājiem.
"Ja gadījumā izglītības iestādei eksāmena laikā rodas kādas problēmas – skolēnam individuāli problēma vai skolai kāda problēma,
viņi nekavējoties sazinās ar VISC lietotāju atbalstu dienestu un problēma tiek uzreiz likvidēta," skaidroja VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļās vadītājs Kaspars Špūle.
Šogad eksāmenus kārtos vairāk nekā 50 000 devītās klases skolēnu un tikpat arī vidusskolēnu.
