Dienas ziņas

Tērvetes pilskalnā pirmo reizi pacelts Zemgales karogs

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kuldīgā noslēdzas Eiropas Kodolpētniecības centra Baltijas skola

Kuldīgā pulcējas fiziķi no dažādām pasaules valstīm

Šonedēļ Kuldīga kļuvusi par fizikas galvaspilsētu. Šodien te noslēdzās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta rīkotā Eiropas Kodolpētniecības centra Baltijas skola. Uz to pulcējās studenti un zinātnieki no dažādām pasaules valstīm. Viena no lekcijām bija arī publiska, kurā ielūkoties daļiņu fizikas noslēpumos varēja ikviens interesents.

Auditorijā maģistrantūras un doktorantūras studenti no dažādām pasaules valstīm, bet lektori – starptautiski atzīti mācībspēki un zinātnieki. Visu nedēļu Kuldīgas Centra vidusskolā viņiem rit Eiropas Kodolpētniecības centra jeb CERN Baltijas grupas organizētā vasaras skola un lekcijas par augstas enerģijas fizikas teorijas pamataspektiem, uzmanību pievēršot arī aktuālajiem CERN pētījumiem. Viena no lektoriem Džona Elisa uzmanības centrā tumšā matērija un iespējamā fizika.

"Tātad mums ir tas, ko mēs saucam par standarta modeli, kas apraksta visu redzamo matēriju Visumā, bet mums ir dažādas mīklas. Piemēram, jūs, iespējams, esat dzirdējuši par Higsa bozonu, kas tika atklāts pirms dažiem gadiem CERN. Šī ir ļoti noslēpumaina daļiņa. Tā ir unikāla un uzdod dažādus jautājumus, kas ir saistīti ne tikai ar daļiņu fiziku, bet arī ar kosmoloģiju. Tāpēc es apspriedu dažus no šiem jautājumiem," skaidroja Londonas Karaliskās koledžas profesors, CERN teorētiķis Džons Eliss.

Studenti atzina, ka dalība šādā vasaras skolā dod papildu zināšanas, kādas nebija iekļautas iepriekšējās studiju programmās.

"It īpaši efektīvā lauka teorija. Tā bija pilnīgi jauna, pārējām lekcijām kaut kādus elementus es biju dzirdējis, bet noteikti bija daudz kas jauns," atzina RTU 1. kursa doktorantūras students Ojārs Mārtiņš Eberliņš.

Šī bija ceturtā CERN Baltijas skola, katru reizi tā tiek rīkota kādā no Baltijas valstīm, nu atkal bija pienākusi Latvijas kārta. Iespaidojoties no igauņu kolēģiem, arī Latvijas rīkotās skolas laikā izlemts piedāvāt populārzinātnisku bezmaksas lekciju ikvienam interesentam "Daļiņu fizika? Elementāri!".

Tās vadītājs zinātnieks, daļiņu fiziķis Kārlis Dreimanis vispirms aicināja iztēloties absolūtu neko – ne telpā, ne krāsā, ne laikā, un tad Lielo sprādzienu, ar kuru sākas Visuma vēsture, stāstot arī, kādi ir tā uzbūvi noteicošie fizikas likumi.

"Man šķiet ļoti interesanti savu redzesloku paplašināt ar tādām lietām, jo ikdienā par to neaizdomājies. Kāda vispār daļiņa tu esi šeit uz zemes, kā tu esi šeit nonācis, kā tas viss ir radies," atzina publiskās lekcijas apmeklētāja Annija Horste.

"Man pēc šīs lekcijas  radās vēl vairāk dažādu jautājumu, kaut vai tik elementārs: cik bezgalīgi mums tas Visums?" sprieda publiskās lekcijas apmeklētāja Gita Horste.

"Ir svarīgi iedvesmot ne tikai mūs pašus mācīties, ne tikai mums pašiem, bet arī praktiskās zināšanas citur, jo gala beigās zināšanas domātas mums visiem.

Arī skaistu mašīnu nopērkot, ja turat garāžā, nav pārlieku interesanta, labāk ar viņu izbraukt, parādīt arī citiem. Līdzīga ir ar zinātni un zināšanām," skaidroja RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors Kārlis Dreimanis.

Pētot visniecīgāko Visuma sastāvdaļu – elementārdaļiņu – īpašības, CERN zinātnieki jau 70 gadus meklē atbildes uz jautājumiem par Visumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti