Vēlēšanu sagatavošanas process iegājis finiša taisnē – ir izveidotas vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņi. Nepieciešamie vēlēšanu materiāli iecirkņiem ārzemēs jau nosūtīti, bet iecirkņiem Latvijā vēlēšanu zīmes un citus materiālus nogādās nākamās nedēļas sākumā, stāstīja CVK vadītāja Kristīne Saulīte. Latvijā būs 895 vēlēšanu iecirkņi, bet ārpus valsts – 50. Vēlēšanu datums – 8. jūnijs, būs iespējama arī iepriekšēja nobalsošana.
Pašlaik ir sagatavots un pārbaudīts arī vēlēšanām paredzētais tehniskais aprīkojums. Jāatgādina, ka apmēram gadu pirms vēlēšanām valdība novirzīja nepieciešamo papildu finansējumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu elektroniskā tiešsaistes reģistra nodrošināšanai, lai vēlētājs nobalsot varētu jebkurā iecirknī. Līdzīgi kā pēdējās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Savukārt vēlēšanu iecirkņu darbinieku atalgojuma minimālā stundas likme šogad celta no 6 līdz 9 eiro, tāpat arī palielināta ēdināšanai paredzētā summa.
Vienlaikus vēlēšanu rezultātu apkopošanā gan būs solis atpakaļ, jo vēlēšanu iecirkņu rīcībā nebūs cita informācijas tehnoloģiju rīka – vēlēšanu vadības sistēmas. Tas nozīmē, ka visi balsojumi būs jāskaita bez vēlēšanu zīmju ieskenēšanas. CVK apzinās, ka tādējādi aktīvāk apmeklētajos iecirkņos balsu saskaitīšanai vajadzēs vairāk laika. EP vēlēšanās ierasti prognozējama zemāka aktivitāte nekā pēdējās Saeimas vēlēšanās – tātad darba būs mazāk.
CVK vadītāja norādīja: "Pastiprināta uzmanība ir pievērsta visa veida drošībai, un tas, protams, attiecas arī uz tiešsaistes vēlētāju reģistru. To jau pārbaudījušas Latvijas attiecīgās drošības iestādes, primāri "Cert.lv". Arī mums bijusi iespēja redzēt, ka tiešsaistes reģistrs darbojas, lai iedzīvotāji var balsot viņiem ērtā iecirknī. Sistēma atpazīs, ja vēlētājs jau nobalsojis iepriekš. Attiecībā uz citiem darbiem esam izmēģināšanas fāzē, bet ģenerālmēģinājums notiks tieši tajās vietās, kur notiks vēlēšanas. Tas attiecas gan uz sistēmas, gan dažādu procesu izmēģināšanu."
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" eksperti iesaistījušies gan vēlēšanu sistēmu testēšanā, gan neatkarīgu ekspertu veikto ielaušanās testu rezultātu caurskatīšanā. Tam sekojušas konsultācijas par trūkumu novēršanu.
"Cert.lv" eksperts Kristiāns Teters stāstīja: "Nekas nav simtprocentīgi drošs, bet principā pēc tā, kā pagaidām tas viss ticis veidots, nevajadzētu būt nekādiem lieliem incidentiem vēlēšanu sistēmās. Vēlēšanas noteikti rada interesi Latvijai ne tik draudzīgās valstīs, bet principā tiek pielikts daudz pūļu, lai sistēmas strādātu droši un uzticami, un process noritētu bez aizķeršanās."
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz šim konstatējis 38 priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus, sākti četri administratīvie procesi. Situācija kopumā nav satraucoša, nopietnu pārkāpumu līdz šim nav bijis. Tuvāk vēlēšanām prognozējama lielāka aktivitāte, intervijā Latvijas Televīzijā komentēja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
"Varbūt ne baidāmies, bet prognozējam iespējamību, ka pašās pēdējās dienās var notikt tādu pārkāpumu izdarīšana, ka, vēlēšanu aģitācijā izmantojot mākslīgo intelektu, tiek pasniegta nepatiesa informācija, aģitējot par vai pret kādu politisko spēku. Mēs, protams, būsim gatavi reaģēt. Tā ir jauna lieta, un mēs joprojām mācāmies, bet mums ir rīki un iespējas reaģēt," atzīmēja Straume.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās pirms pieciem gadiem Latvijā piedalījās vien ap 33% balsstiesīgo. CVK rosinātā kampaņā atpazīstami sportisti mudina piedalīties šajās vēlēšanās.
Par augstāku aktivitāti cerību pauda arī CVK vadītāja: " Arvien vairāk runāsim, aicinādami visus veikt savu pilsoņa pienākumu. Kā zināms, mums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā esot, aicinām katram pārdomāt, cik svarīga ir katra balss. Jo mēs jau zinām – neaiziesim nobalsot mēs, aizies kaimiņš un nobalsos, iespējams, par kaut ko mūsu vērtībām un mērķiem tīkams."
Vēlēšanās būs jāizrauga deviņi deputāti – Latvijas pārstāvji nākamajā Eiropas Parlamenta sastāvā. Uz deviņām vietām pretendē 271 kandidāts no 16 sarakstiem.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam. Latvijā vēlēšanas notiks 8. jūnijā
Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā. Uz tām savus kandidātu sarakstus pieteikušas 16 partijas.
