Līdz šim Latvijā patvērumu guvuši 43 tūkstoš bēgļi no Ukrainas, un kopumā viņu atbalstam atvēlēti 65 miljoni eiro. Pēdējā laikā bēgļu skaits samazinās, un sarūk arī pieprasījums pēc atbalsta.
Vienlaikus daļai bēgļu pašlaik nav iespējas atgriezties Ukrainā, un tas nozīmē – viņi Latvijā paliks uz ilgu, sacīja Sprindžuks.
Viņš norādīja, ka šie bēgļi ir pienesums Latvijas ekonomikai: "Nav tā, ka viņi dzīvo uz sociālo pabalstu rēķina. Viņi ir ekonomiski aktīvi." Īpaši nozīmīgi tas esot pakalpojumu sektoram.
Precīzu datu par Ukrainas bēgļu nodarbinātību gan nav, tomēr no pašvaldībām esot signāli par bēgļu integrēšanos darba tirgū.
Tikmēr nevaldības organizācijas (NVO) "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala norādīja uz grūtībām atrast darbu tiem bēgļiem, kas izmitināti Latvijas attālākās vietās. Risinājumu saskata izmitināšanas vietu iekārtošanā pilsētās, tostarp motivējot Latvijas iedzīvotājus izīrēt savus mājokļus bēgļiem.
Tāpat būtiski sarežģījumi bēgļiem ir saistībā ar izglītības procesu. Latvijā varētu būt trīs četri tūkstoši ukraiņu bērnu, kuri turpina mācības attālināti Ukrainā. "Mūsu ieskatā
mēs neesam darījuši tik daudz, cik varētu, lai palīdzētu bērniem iekļauties Latvijas mācību sistēmā.
Un galvenais jautājums šeit ir latviešu valoda," pastāstīja Jākobsone-Gavala.
Tuvojoties skolēnu vasaras brīvlaikam, NVO pauž bažas par to, vai bēgļu bērniem būs pieejamas nometnes latviešu valodas apguvei. Īpaši svarīgi mudināt pusaudžus vairāk runāt latviski.
