Lai gan Saeimas Juridiskais birojs jau iepriekš nesaskatīja juridiski pietiekamu pamatojumu pašvaldības domes atlaišanai, Saeimas vairākums ceturtdien, 20. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu.
Opozīcijai balsojot pret, Rēzeknes dome ceturtdien nolēma vērsties Satversmes tiesā.
Lēmumprojektu sēdei bija iesniegusi pilsētā valdošās partijas "Kopā Latvijai" frakcija. Politisko spēku pārstāvošais atstādinātais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs sēdē pauda, ka pašvaldībai ir izredzes uzvarēt tiesā, jo Saeimā iesniegtais likumprojekts esot nekvalitatīvs.
Lēmums vērsties Satversmes tiesā gadījumā, ja grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā un Rēzeknes pilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums tiks izsludināti, tika atbalstīts ar septiņām balsīm "par" un piecām "pret". Pilsētas dome ST grasās apstrīdēt abu šo likumu atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam. Šie panti attiecīgi nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Rēzeknes dome tiesāsies
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai!") vēl pirms Rēzeknes domes sēdes pauda viedokli, ka likumprojekta atcelšana būs neizbēgama, jo arī Saeimas Juridiskā biroja atzinumā minēts, ka tas neatbilst normatīvajiem aktiem.
"Mums ir tiesības to apstrīdēt, ko mēs arī darīsim," sacīja Stecs.
Tikmēr Rēzeknes opozīcijas deputāte Ināra Groce no partiju apvienotā saraksta pirms sēdes norādīja, ka balsos pret, lai iedzīvotājiem nerastos papildu izmaksas: "Jau 14 gadus pilsētu ir vadījis tikai viens politiskais spēks. Rezultātus redzam – gan samazinājusies pilsoniskā aktivitāte, gan bijušas prettiesiskas rīcības budžeta izveidē, finanšu un saimnieciskajā darbībā. Tā ir zīme, ka pārmaiņas ir iespējamas. No vienas puses, ir tiesības sniegt šo pieteikumu. Mēs to nevaram noraidīt vai nenoraidīt. Taču mēs balsojam pret, jo pieteikuma dēļ tiek pieprasīta maksa no iedzīvotājiem, nodokļu maksātājiem. Tas nav korekti."
Par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā gan nav jāmaksā, taču izdevumi var veidoties, aicinot iesniegumu Satversmes tiesā un tā pamatojumu sagatavot kādam advokātam.
Rēzeknes domē Latvijas Radio pirms sēdes
vēl nezināja, vai šo pieteikumu gatavos paši vai piesaistīs advokātu. Attiecīgi par izmaksu apjomu runāt vēl nevarot.
Pat ja Satversmes tiesa vēl līdz nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām lemtu, ka Saeimas lēmums nav bijis tiesisks, Rēzeknes domes deputātiem būtu jāizmaksā kompensācijas, bet deputātu krēslos viņi neatgrieztos.
Savu atstādināšanu no domes priekšsēdētāja amata apstrīdējis arī bijušais Rēzeknes mērs Bartaševičs. Lēmums šajā lietā sagaidāms, agrākais, rudenī.
ZZS neatbalsta likumprojektu
Par Rēzeknes domes atlaišanu ceturtdien Saeimā balsoja "Jaunās Vienotības", Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un "Progresīvo" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošie Oļegs Burovs, Aleksandrs Kiršteins un Igors Rajevs. Pāris deputāti atturējās, bet pret bija "Stabilitātei", "Latvija pirmajā vietā" un koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.
Kā pēc lēmuma paskaidroja Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs Burovs, neesot tā, ka argumentus atlaišanai gatavojuši politiķi.
To darījuši pašvaldību lietu ministrijas juristi, turklāt saņemts saskaņojums arī no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem:
"Tā vai tā šodien likums ir pieņemts. Pēc 10 dienām prezidentam vajadzētu parakstīt. Un tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc parakstīšanas. Tad uzreiz, ap 1. jūliju, dome būs atlaista un sāks strādāt administratori."
Savukārt ZZS frakcijas vienprātīgais balsojums saistāms ar pašvaldības aizskārumu, skaidroja frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis:
"No juridiskā aspekta domes atlaišana nav korekta. Tas ir arī jautājums par pašvaldību autonomijas aizsardzību un pašvaldību tiesību aizsardzību, kas mums ir pamatu pamats. Otrkārt, ar šādu pamatojumu Satversmes tiesā valsts zaudēs, līdz ar to arī politiski tas ļoti slikti izspēlēsies nākotnē. Absolūti nav stāsts par to, ka mēs aizstāvam to, ko Bartaševičs [iepriekšējais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai!")] ir darījis, noteikti nē, bet tas ir vairāk par pašvaldību tiesībām kā tādām un lai neradītu nepatīkamu precedentu."
Likums paredz, ka pēc domes atlaišanas Rēzeknes domē iecels pagaidu administrāciju trīs cilvēku sastāvā. Tie būs bijusī Uzņēmumu reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule, kā arī bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis. Viņi turpinās darbu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām nākamā gada jūnijā.
Ko domā rēzeknieši?
Latvijas Radio aptaujāto rēzekniešu domas par Saeimas lēmumu domi atlaist dalījās. Lielākās bažas iedzīvotājiem ir par to, kā strādās ieceltie administratori.
Uzrunātie rēzeknieši sacīja:
"Laikam jau pareizi, kur tad tas budžets mūsējais palika. Padarīts ir, un pie ezera labiekārtots viss. Darīts ir, bet kur tā nauda pārējā palikusi?"
"Nedomāju, ka ir ļoti demokrātiski, jo es domāju, ka varbūt vajadzētu tomēr rēzekniešiem pajautāt. Varbūt vajag jaunu domi ar jauniem cilvēkiem, bet pie mums atbrauks trīs cilvēki – zinu tikai vienu. Viņa ir rēzekniete, paldies Dievam. Bet pārējos es nezinu, kā viņi strādās. Ne sevišķi pozitīvi to visu vērtēju."
"Tie trīs cilvēki, kurus rekomendēja, lai vadītu domes darbu, nez vai viņi pazīst to darbu. Rektore, jā, vai viņai tas ir pazīstams domes darbs? Es šaubos. Nē, vēlēšanas, tā ir naudas lieka tērēšana tikai. Nevajadzētu domi atlaist. Viens gads ir palicis, lai viņi strādā."
"Beigu beigās, ja bija ievēlēti tie deputāti, tagad kaut kādi ielikteņi būs – viņus interesēs Rēzekne? Es domāju, ka nē. Atlaist viņus varbūt arī vajadzēja, bet katrā ziņā vajadzēja jaunas vēlēšanas. Ļaut tagad strādāt no malas ieliktiem ļaudīm līdz nākošajām vēlēšanām, tas nebūtu pareizi. Tas ir par ilgu manā saprašanā. Tagad nākamā laikam ir gaidāma Daugavpils, ne?"
KONTEKSTS:
Saeima ceturtdien, 20. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja likumu, kas paredz atlaist Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domi.
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
