Līdz šim Latvijā pastāvēja trīs veida brīvības atņemšanas iestādes pilngadīgiem notiesātajiem – slēgtais, daļēji slēgtais un atklātais cietums.
Grozījumi paredz turpmāk brīvības atņemšanas soda izpildi Latvijā īstenot tikai divu veidu cietumos – slēgtajā un atklātajā.
Saeimas Preses dienestā skaidroja, ka šī pāreja soda izpildi padarīs raitāku un efektīvāku, notiesātajam būs iespējas ātrāk nonākt soda izciešanas režīma pakāpē, kurā ir iespējams intensīvāk iesaistīties resocializācijas pasākumos. Arī administratīvo resursu patēriņš šādā sistēmā ir mazāks.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") skaidroja: "Grozījumi paredz būtiskas jaunās cietumu sistēmas atšķirības un sistēmu, kas paredz raitāku soda izpildi.
Tiek noteikti jauni pilngadīgo notiesāto grupēšanas nosacījumi, iedalot tos pēc izdarītā nozieguma smaguma, piespriestā soda ilguma, soda veida, vainas formas.
Tāpat paredzēts, ka noteiktu kategoriju pilngadīgie notiesātie sodu uzsāks izciest ne tikai slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, bet arī augstākajā pakāpē. Piemēram, notiesātajam ievērojot un izpildot noteiktos kritērijus, būs iespējama ātrāka nonākšana atklātajā cietumā, kurā ir plašākas iespējas, piemēram, strādāt algotu darbu, mācīties ārpus ieslodzījuma vietas."
Pāreja uz jauno cietumu sistēmu notiks 2024. gada 1. septembrī.
Grozījumi paredz arī citus būtiskus Latvijas Sodu izpildes kodeksa regulējuma pilnveidojumus – starpinstitūciju sadarbības sanāksmju regulējumu kriminālsodu izpildes iestādēs atkārtota nozieguma izdarīšanas riska mazināšanai, notiesāto resocializācijas procesa pilnveidošanu un citus.
Patlaban cietumos sodu izcieš ap 2500 notiesāto, iepriekš atzīmējusi Tieslietu ministrija.
