Paziņojumu atbalstīja 85 deputāti, neviens parlamentārietis nebija pret un arī neatturējās balsojumā.
Saeima paziņojumā atzīmē, ka Latvija uzskata par vitāli nepieciešamu izmantot NATO Vašingtonas samita sniegtās iespējas, lai kopīgi apzinātos lēmumu un progresa neatliekamību un ar praktiskiem pasākumiem paplašinātu alianses atbalstu Ukrainai, kā arī stiprinātu NATO un Ukrainas politisko partnerību.
Parlaments paziņojumā aicina NATO dalībvalstu parlamentus atbalstīt Ukrainas oficiālo pieteikumu par iestāšanos NATO
un mudina NATO dalībvalstu valdības NATO samitā Vašingtonā 2024. gada 9.–11. jūlijā atbalstīt Ukrainas uzaicināšanu pievienoties NATO.
Saeima paziņojumā uzsver arī, ka Latvija turpinās sniegt vispusīgu un visaptverošu – valdības, pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un NVO iniciatīvu līmeņa – atbalstu Ukrainai, lai stiprinātu tās noturību pret Krievijas agresiju, un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu tās atjaunošanā, īpaši Černihivas apgabalā.
Tāpat Saeima norāda, ka Latvija stingri apņemas atbalstīt starptautiskos centienus saukt pie atbildības visus, kas vainīgi par kara noziegumiem un citiem vissmagākajiem starptautiskajiem saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu izdarītajiem noziegumiem, un atbalsta ad hoc starptautiska tribunāla izveidi agresijas noziegumā vainojamo personu kriminālvajāšanai.
Vēl Saeima mudina NATO valstu valdības un parlamentus atbalstīt Ukrainas starptautiskās tiesības uz pašaizsardzību un atcelt ierobežojumus attiecībā uz NATO sabiedroto piegādāto ieroču izmantošanu pret Krievijas teritorijā esošiem likumīgiem militārajiem mērķiem.
Latvijas parlaments arī uzsver, ka Ukraina ir uzņēmusi neatgriezenisku kursu uz eiroatlantisko integrāciju.
Saeima arī aicina NATO sagatavot ilgtermiņa stratēģiju un proaktīvus pasākumus Krievijas iegrožošanai, lai novērstu tās draudus visās to dimensijās, aktīvi aizstāvētu demokrātiju un uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību, kā arī palielinātu alianses un sabiedroto noturību pret Krievijas agresīvajām politiskām, militārām un hibrīdām destabilizējošām darbībām, kas apdraud alianses un sabiedroto drošību.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
