Ja Latvijā pērn no visiem vidusskolu beidzējiem 60% iestājās kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm un sāka studēt, tad, paraugoties uz valsts karti un dažādām pašvaldībām, redzams, ka aina ir krasi atšķirīga. Tumšākās krāsās iezīmētas pašvaldības, kur vairāk vidusskolu absolventu studē Latvijā, gaišākās krāsās redzami novadi, kur šādu absolventu ir mazāk.
Piemēram, Ventspils novadā pilnīgi visi, kas pagājušajā gadā pabeidza vidusskolu, devās studēt kādā no augstskolām Latvijā. Te gan ir kāda atruna – šo skolēnu kopskaits ir samērā mazs, novadā ir tikai viena vidusskola, un to pērn absolvēja tikai 10 skolēnu. Visi sāka studēt.
Savukārt, piemēram, Rēzeknes novadā 39 % absolventu uzreiz pēc vidusskolas sāka studēt Latvijā.
Pavisam citi mērķi
Latvijas Televīzija devās uz diviem blakus esošiem novadiem Latvijas vidienē, kuros rādītāji par vidusskolu absolventu gaitām ir stipri atšķirīgi. Viens ir Olaines novads, kur 85% vidusskolu beidzēju pērn sāka studijas Latvijā, bet otrs – Jelgavas novads, kur šis rādītājs apmēram divreiz zemāks jeb 43%.
Par kādreizējo vidusskolu atgādina vēl nenomainītais skolas nosaukums. Pagājušajā vasarā šeit aizvadīts pēdējais vidusskolas izlaidums. Šogad tā ir kļuvusi par pamatskolu.
"Tos uzrakstus paspēsim noņemt. Tas nav tik traģiski. Man jau kāds trešais cilvēks to ir pārmetis. Kā pārmetis? Kāpēc nesamaini? Tur tad vajag to visu pārtaisīt. Samainīsim!" teic Staļģenes pamatskolas direktors Aivars Naglis.
Kopumā Staļģenes vidusskolas 12. klasē pērn bija 10 skolēni. Pabeidza septiņi, jo trīs izkrita matemātikas eksāmenā. No visas klases arī tikpat daudz – trīs absolventi – tagad studē.
Staļģenē no vidusskolas lēmuši atteikties mazā skolēnu skaita dēļ un tādēļ, ka vidusskolā bijis ieviests tālmācības modelis, kas izrādījies arī klupšanas akmens. Centīgākie skolēni pēc 9. klases brauc mācīties uz Jelgavu.
"Skolēniem, kas mācās pie mums, ir pavisam citi mērķi.
Viņu mērķis ir, pirmkārt, iegūt vidējo izglītību, ko viņi nav izdarījuši kaut kad iepriekš. Ir bijis, kad pie mums absolvē 32 gadus veca meitene. Viņi visi strādā, līdz ar to viņiem ir izdevīgi mācīties tālmācībā,"
paskaidro Naglis.
Un Jelgavas novadā kopumā vidējo rādītāju par absolventu tālākām gaitām augstskolās uz leju pavelk arī amatniecības un neklātienes skolas.
Iemācās mācīties
Olaines novadā ir divas vidusskolas. Abas atrodas salīdzinoši netālu viena no otras. Un abas var lepoties ar to, ka daudzi absolventi studē. Olaines 2. vidusskolā no desmit beidzējiem studē astoņi. Skolā saka, tas pateicoties pašvaldības stipendijām, ko var saņemt par labām sekmēm un pedagogu kolektīvam.
"Atbalsta skolēnus, attīsta skolēnu dotības, talantus, iesaistās visādos konkursos un olimpiādēs. Un mūsu skolēni tiešām, piedaloties olimpiādēs, ļoti bieži iegūst arī godalgotas vietas valsts līmenī. Un es domāju, ka tas viss ir pamats tam, lai mūsu absolventi veiksmīgi turpinātu mācības augstskolā," pauž Olaines 2. vidusskolas direktores vietniece Margarita Četrone.
Olaines 1. vidusskolā no 52 absolventiem studēt Latvijā sāka 45. Par skolotājiem, mediķiem, uzņēmējiem, pilotiem un vēl. Skola absolventus arī regulāri apvaicā.
"Piemēram, te ir arī izrakstīts tas, ko viņi šogad teica, ka skola ir labākais atspēriens karjerai. Tad ir tas, ka viegli studēt, jo skola iemācīja mācīties.
Tā, manuprāt, ir katram skolotājam kā vienkārši augstākā uzslava, ka mācīšanās ir kļuvusi par ieradumu,"
norāda Olaines 1. vidusskolas direktora vietniece Inese Protopopova.
Atmosfērai skolā, iedvesmai no skolotājiem klātienē ir ļoti liela nozīme. "Man šķiet, ka mūsu skola ir liela skola, bet ar lauku skolas šarmu. Ar to pieeju, ka mēs esam tādi, ka katram skolēnam pievērš to uzmanību. Mēs strādājam uz to, lai atvērtu to potenciālu. Pamats ir, lai pēc tam viņš ietu studēt. Tas arī ir tas mērķis," piebilst Protopopova.
Liela daļa studijas neizvēlas
Savukārt ir skolas, kurās ir ļoti liels to skolēnu īpatsvars, kas studijas Latvijā pēc vidusskolas absolvēšanas neturpina.
Svarīgi uzsvērt, ka no šī saraksta mērķtiecīgi izslēgtas skolas, kas ir tā saucamās starptautiskās skolas un sagatavo absolventus speciāli studijām ārvalstīs (tur arī ir maz absolventu, kas studētu Latvijā). Tāpat sarakstā nav iekļautas neklātienes vidusskolas, kam ir sava specifika, un vidusskolas, kur paralēli var iegūt kādu profesiju, ko skolēns izvēlas augstākās izglītības vietā. Tāpat vērā ņēmām, lai šajās skolās būtu vismaz 10 absolventu un varētu izdarīt secinājumus par tendencēm.
Nautrēnu vidusskolā Rēzeknes novadā ir vislielākais skolēnu īpatsvars, kas pēc vidusskolas nestudē Latvijā – gandrīz 78% jeb vairāk nekā divas trešdaļas. Iezīmējas arī citas skolas Latgalē – Preiļu 2. vidusskola un Ludzas 2. vidusskola. Pārstāvēti arī citi reģioni un Rīga.
Latvijas Televīzija centās sazināties ar visām trim Latgales skolām, bet ne visas varēja vai vēlējās komentēt.
"Pārsvarā [nestudē] materiālā stāvokļa dēļ. Viņi beidz vidusskolu un brauc pelnīt naudu, lai pēc tam varētu mācīties tālāk. Latgalē taču bezdarbs ir liels. Nav kur strādāt,"
paskaidro Ludzas 2. vidusskolas direktore Zinaīda Buliga.
Uz jautājumu, vai ir kāds, kas pabeidz tik labi, ka var tikt budžeta vietā mācīties, Buliga atbild apstiprinoši: "Viņi tiek budžeta vietās, bet vienalga – dzīvošana. Ja, piemēram, brauc uz Rīgu, tad ir kopmītnes. Un tajā pašā Rēzeknē vienalga ir vajadzīga nauda. Piemēram, tagad bērni pabeidza eksāmenus, un viņi uzreiz brauc uz ārzemēm pelnīt naudu."
Studē ārzemēs vai paņem pauzi
Centralizēto eksāmenu rezultāti Ludzas 2. vidusskolā gan ir samērā zem valstī vidējā snieguma. Savukārt ir skolas, ar kurām īpaši varam lepoties, jo rādītāji atspoguļo ne vien to, cik daudz absolventu proporcionāli pēc vidusskolas sāka studēt, bet arī to, cik daudzi studē, plus studē budžeta vietā. Līderos ir Ilūkstes Raiņa vidusskola, Latgalē arī Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola, RTU inženierzinātņu vidusskola, Ugāles vidusskola, kur, tiesa, arī skolēnu skaits nav ļoti liels, un Jelgavas Valsts ģimnāzija.
Jānorāda, ka šie ir dati par studijām Latvijas augstskolās, par studijām ārvalstu augstskolās valsts datus neapkopo. Citas labi zināmas, izcilas skolas šajā tabulā neparādās, jo daudzi viņu absolventi, piemēram, studē ārzemēs. Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā ir gadi, kad pat 40% dodoties studēt uz ārzemēm. Bet Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pat 35% absolventu sāk studēt ārvalstīs.
Kas par izpētīto sakāms nozares politikas veidotājiem Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM)?
"Vairums no vidusskolām šo uzdevumu ir izpildījušas. Vairums no viņiem uzreiz iestājas augstskolā, kas arī neatšķiras rādītājos no citām Eiropas valstīm. Tajā brīdī, kurā mēs redzam tos, kuri tālāk neiestājas, tas var liecināt par daudzām arī citām lietām. Daļa no viņiem varbūt ir iestājušies kaut kur ārzemēs studēt. Daļa varbūt ir aizbraukuši uz ārzemēm. Daļa uzsāk aktīvas darba gaitas pēc vidusskolas beigšanas," vērtē IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.
"Parādās tas, kas daudzās rietumvalstīs ir izteiktāk, ka vidusskolu beidzēji uzreiz neiestājas augstskolā, bet paņem vienu brīvu gadu, lai iepazītu pasauli. Viņu skaits pamazām pieaug."
Paiders atzīst, ka šādu jauniešu ir maz, bet jebkurā brīdī, kad vidusskolas beidzējs vēlas turpināt iegūt augstāko izglītību, ir jābūt atvērtiem viņa uzņemšanā. "Ne visiem tas būs uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Dažiem tas būs pēc gada," piebilst ministrijas pārstāvis.
Secinājums: Kopumā Latvijā vairāk nekā puse absolventu pēc vidusskolas sāk studēt Latvijā. Atšķirīga aina gan paveras dažādos valsts reģionos.
