Rēzekne ir Latvijas robežsargu kalve, apmēram četri no pieciem Valsts robežsardzes koledžā studējošajiem nāk no Latgales. Šī gada labākā kaprāle, rēzekniete Elīna Ščerbakova pēc izlaiduma gan dosies strādāt uz Rīgu, Atgriešanas un patvēruma meklētāju dienestu.
Valsts robežsardzes jaunākā virsniece Ščerbakova sacīja: "Robežsargam ir ļoti daudz pienākumu, kas jāveic ikdienā, bet nav saskatāms publiskajai acij. Bet galvenais ir atbildība. Atbildība, neatlaidība un arī cieņa pret saviem pienākumiem."
Līdzās jauno robežsargu rindai, šajā izlaidumā bija arī kolēģi ar pieredzi. 27 robežsargi koledžā atgriezušies, lai kāptu pa karjeras kāpnēm.
Valsts robežsardzes koledžas pasniedzējs Aigars Dubrovskis pauda: "Varbūt kuru dzīve piespieda, varbūt kurš pats izvēlējās turpināt mācības augstāk un iegūt virsnieka pakāpi. Visi mēs esam dienestā jau vairākus gadus, pats personīgi 15 gadus jau dienu." Dubrovskis paliks Rēzeknē, lai apmācītu jaunos.
Valsts robežsardzes koledžas direktors Mariks Petrušins atzina, ka vairāk jāstrādā pie jauniešu uzrunāšanas Kurzemē un Rīgā, robežsargu trūkst darbam ostās un lidostā. "Mācību robeža un visa cita infrastruktūra praktiski ļauj apmācīt nedaudz lielāku robežsargu skaitu nekā uz doto brīdi mums šobrīd mācās un nekā bija pieteikušies iepriekšējā gadā," atzīmēja Petrušins.
Labākos absolventus koledžā motivē ar papildus atvaļinājumu un naudas balvām.
Iekšlietu ministrijā lēsts, ka nepieciešami 253 miljoni eiro iekšējās drošības dienestu darbinieku atalgojuma celšanai.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja: "Mums šobrīd ir problēmas ar cilvēku motivāciju iet koledžās, jo viņi elementāri salīdzina ar to, ko viņi var saņemt, iestājoties Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tas ir viens no argumentiem un pamatojamiem, uz ko balstās šī jaunā atlīdzības sistēma."
Nepieciešamo finansējumu vēl būs jāizcīna valsts budžeta sastādīšanas diskusijās šoruden.
