1919. gada 22. jūnijā Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes vienības kopējiem spēkiem satrieca vācu karaspēku Cēsīs un tās apkārtnē. Šī uzvara kļuva par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību.
Pateicoties Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas vienību apņēmībai un cīņas sparam, šajās kaujās no iebrucējiem izdevās atbrīvot Cēsis, Siguldu un Inčukalnu, tādējādi izjaucot pretinieka plānus pārņemt varu Latvijā un Igaunijā. Uzvara Cēsu kaujās vēlāk ļāva Ziemeļlatvijas brigādei ieiet Rīgā un galvaspilsētā atgriezties Latvijas pagaidu valdībai, kā arī īstenot ieceri par vienotas Latvijas armijas izveidi.
Piemiņas pasākumi Cēsīs sākās plkst.11.00 ar ziedu nolikšanu pie Uzvaras pieminekļa Vienības laukumā, bet plkst.11.15 notika Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku militārā parāde un orķestra defilē programma.
Parādē piedalījās arī Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Igaunijas prezidents Alars Kariss un aizsardzības nozares vadība.
"Pirms 105 gadiem latviešu un igauņu karavīri izcīnīja vienu no izšķirošajām kaujām, kas palīdzēja mūsu valstu neatkarību nostiprināšanā. Tā laika karavīriem nebija tādu uniformu, tādu ieroču un ekipējuma kāds ir mūsdienu bruņoto spēku karavīru rīcībā. Taču gan tā laika karavīriem, gan mūsdienu karavīriem ir viena kopīga lieta – tā ir augsta profesionalitāte, savas dzimtenes mīlestība un gatavība cīnīties par savas valsts un tautas brīvību un neatkarību līdz gala," uzrunā sacīja Rinkēvičs.
Prezidents uzsvēra, ka latviešus un igauņus vieno vēsture, tradīcijas un brīvības alkas, turklāt arī šodien, kad Krievija īsteno agresiju Ukrainā, var novērot gatavību aizstāvēt neatkarību un brīvību.
"Mūsdienās mēs visu laiku sev atgādinām, ka jebkurā brīdī mums ir jābūt gataviem aizstāvēt mūsu valsts. Un, kā es teicu arī runā – bez brīvas Latvijas nav iedomājama brīva Igaunija. Un bez brīvas Igaunijas nav iedomājama brīva Latvija," sacīja Rinkēvičs.
Arī Igaunijas prezidents uzsvēra, cik svarīgi ir būt kopā: "Šī ir nozīmīga diena arī mums. Tā mums atgādina, cik svarīgi ir cīnīties kopā, darīt visu kopā arī šodien. Pirms Otrā pasaules kara mums nebija daudz draugu, un mēs pazaudējām mūsu neatkarību, bet tagad mums ir draugi. Mums ir NATO, mums ir sabiedrotie, un mums ir jādara viss kopā!"
Svētku kulminācija, Cēsu kauju rekonstrukcija, sākās plkst.13.00 Pirtsupītes gravā. Tajā parādīta arī autentiska bruņumašīna un artilēristu lielgabals.
Kauju rekonstrukciju ar aizturētu elpu skatījās kā bērni, tā pieaugušie. Starp skatītājiem bija arī Kristīne un Deivids, kuri Cēsu kauju rekonstrukciju noskatījās, domājot par to, kas notiek arī viņu mājās – Ukrainā. Viņi atzina – uz rekonstrukciju ir grūti noskatīties, jo tas atgādina šausmas, kuras izjutuši uz pašu ādas.
Deivids: "Tas ir savādi. Cilvēkiem, iespējams, patīk šis pasākums, bet mana pirmā doma bija – Dievs, lūdzu, kaut šis nenotiktu Latvijā."
Kristīne: "Šis katru dienu notiek Ukrainā un cilvēki tiešām mirst. Un ja šis notiek – tas nav labi! Cik sliktāk būs? Cilvēki nekad nemainās un tas ir šausmīgi."
Vairāk par Cēsu kaujām lasi LSM.lv rakstā "Cēsu kaujām 105. Izcīnītā uzvara, igauņu loma un vēsturiskais konteksts".
