Tāpat kā citas nozares, arī gaļas pārstrādātājus pēdējos divos gados ietekmēja gan elektroenerģijas un citu izmaksu pieaugums, gan inflācija. Gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits stāstīja, ka asociācijā apvienojušies seši lielākie nozares uzņēmumi un šobrīd gaļas iepirkuma cenas ir stabilizējušās.
"Atšķirībā no iepriekšējiem periodiem, kad bija enerģētiskie kosmiskie lēcieni, kas ietekmēja visu – gan izejmateriālu, gan produkcijas cenu, šobrīd ir zināma stabilitāte, vienīgā problēma – pirktspēja nepalielinās, tā ir viena no tādām problēmām. Bet iepirkuma cenām īpašas tendences kāpumam vai kritumam nav," sacīja Šmits.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe sacīja, ka cūku audzētāju skaits Latvijā samazinās, bet aug ganāmpulku produktivitāte. Tomēr vietējās cūkgaļas nepietiek un gaļas pārstrādes uzņēmumi gaļu arī ieved no citām valstīm.
Gulbe norādīja: "Tā mūsu problēma ir zemā iedzīvotāju pirktspēja. Te nav vietas attīstībai lielam uzņēmumam. Ja tas ir liels ražošanas uzņēmums, viņam vispār nav variantu bez eksporta, ja viņš uz nākotni grib iet uz priekšu. Lielajiem jāražo, nu, tie pamatprodukti, un tie mazie ražo kaut ko tādu specifiskāku, interesantāku un droši vien arī dārgāku, jo mazs nevar lēti saražot. Jo tu vairāk ražo, jo tev viena vienība sanāk lētāka. Un tāpēc tiem mazajiem droši vien ir kaut kādi specifiskāki, interesantāki produkti, kaut kādi žāvējumi, desiņas."
Veiksmīgs pērnais gads bijis pašmāju kapitāla pārtikas ražotājam "Forevers" – pērn par 21% audzis apgrozījums, bet peļņa gandrīz dubultojusies, pārsniedzot piecus miljonus eiro.
"Forevers" komercdirektors Atis Blinds sacīja: "Jāņi bez gaļas, man liekas, tā kā bez alus nav vairs iedomājami. Protams, šašliks ir produkts numur viens, kas tiek likts galdā, tāpat arī cilvēki pērk, paši gatavo visu ko, marinē, bet gaļas ēšanu visiem ļoti stipri ietekmēs laika apstākļi. Ja temperatūra ir augstāka par 25 grādiem, jau tuvu 30 grādiem, cilvēkiem tā apetīte uz gaļu ļoti būtiski samazinās. Mēs saprotam, ka šobrīd pircējam svarīgākā ir cena, un tajā pašā brīdī mēs saprotam, ka mūsu pircējs arī ir tāds gana cimperlīgs un gana izvēlīgs, un mēs esam visu laiku tādā nemitīgā ceļā meklēt labāko balansu starp kvalitātes un cenas attiecību. Sekojam līdzi, lai mums būtu tāds labs sortiments, kuru ražot ir izdevīgi. Ja ir labs ražošanas apjoms, mēs arī varam nodrošināt maksimāli iespējamu zemu cenu. Ir arī nepārtrauktas investīcijas ražošanā, skatāmies, ko varam automatizēt, modernizēt, efektivitāti vēl uzlabot."
Uzņēmumā "Forevers" ražotais produkts, par kuru ir interese arī eksporta tirgos, ir desa aspika ar dārzeņiem. Bet pasaulē attīstās arī dažādi alternatīvie un vegānie gaļas produkti. Tādi top arī Latvijā.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja stāstīja: "Tā ir tiešām ļoti augoša tendence un droši vien arī turpināsies, un mūsu uzņēmumiem tas arī ir jāņem vērā, bet viņi jau to dara. Ir ļoti daudz veiksmīgu piemēru, kādi ir šie uz augu bāzes radītie gaļai līdzvērtīgie produkti. Ražotāji ar zinātniekiem, tehnologiem ir izstrādājuši tiešām garšīgus produktus – burgeri, desiņas, visādi produkti ir, lasis, ikri. Latvijā tādi produkti tiek ražoti, un daļa no viņiem, es zinu, vismaz tiek eksportēti."
Gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Šmits vērtēja, ka gaļai alternatīvo produktu attīstību kavē augstās cenas.
"Ir ražotāji, kuriem ir šīs līnijas, kur no zirņiem tiek gatavoti gaļai līdzīgi produkti, bet Latvijā šis cilvēku daudzums, kas viņus lieto uzturā, samērā neliels, jo viņi nav kā izplatīts produkts, un līdz ar to viņš ir dārgs, un ja viņus nepērk, viņš lētāks nekļūst. Līdz ar to viņi ir, bet šobrīd attīstība uz jauniem vai uz apjomiem ir nobremzējusies," atzīmēja Šmits.
Šmits arī uzsvēra, ka gaļas pārstrādes nozares uzņēmumiem jādomā, kā saglabāt konkurētspēju, un ražotājus uztrauc normatīvie akti par benzopirēna daudzumu kūpinātos produktos.
"Vienreiz jau cīņa tika izcīnīta ne līdz galam, bet ar pieņemamiem nosacījumiem. Tas gan attiecas ne tikai uz gaļu, bet uz zivīm, sieriem, taču šobrīd ir parādījusies aktivitāte, kad arī šo grib koriģēt, un tur mēs esam kategoriski pret. Mums ir grūti iedomāties tirdziņu bez vietējiem kūpinājumiem," pauda Šmits.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn par 12,7% pieauga liellopu gaļas ražošana, bet cūkgaļas ražošanas apjoms samazinājās par 13,9%. Gaļas ražošanas struktūrā lielākais īpatsvars saglabājās putnu gaļai.
