Līdzdalības budžeta konkurss Rīgā norisinās jau sesto gadu. Tajā iedzīvotāji var pieteikt, kādus labiekārtojumus vēlas redzēt pilsētā. Tie var būt rotaļu un bērnu laukumi, pastaigu takas, ērtas un drošas krastmalas un tamlīdzīgi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad pašvaldība idejām atvēlēs 700 tūkstošus eiro, bet vienam projektam veltīs vairāk – līdz simt tūkstošiem eiro.
Savukārt nākamajā gadā Pašvaldību likuma dēļ galvaspilsēta konkursam plāno atvēlēt vismaz 3,5 miljonus eiro. Summu apsver sadalīt trīs daļās.
Tie būtu infrastruktūras projekti – katrai no, iespējams, astoņām idejām pašvaldība domā veltīt līdz 300 tūkstošiem eiro.
"Otru mēs esam izdalījuši – kas ir jaunums – nemateriālie. Tie ir projekti, kas neparedz tādas monumentālas būves. Mēs velkam uz mūsu izglītību, uz pasākumiem. Viena projekta maksimālie griesti varētu būt 50 tūkstoši eiro, tie varētu būt četri. Un tad ir tāds liels bloks – iekšpagalmi. Pašvaldību likums, it īpaši jaunā iestrādātā norma, ir vienīgais likums, kas pašvaldībai ļauj ieguldīt privātā īpašumā. Šiem projektiem tā summa ir pirmšķietami diezgan iespaidīga – tie ir 600 tūkstoši [eiro] par projektu. Gada laikā tādi varētu būt divi," stāstīja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra pārstāvis Gatis Štolcers.
Vienā iekšpagalmā par 600 tūkstošiem eiro dome atjaunotu, piemēram, ceļu segumu, apgaismojumu un lietus ūdens sistēmu.
Pilsētas aktīvisti par domes plānu gan nav vienisprātis
Galvaspilsētas plānu atzinīgi vērtēja aktīvistu biedrības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Golubovs.
"Varbūt pat varētu būt mazliet mazāka summa, bet vairāk vietās. Šobrīd ir tāda diezgan aktīva konkurence, un pieņemu, ka tā arī tas turpināsies, par balsīm, kas ir salīdzinoši pat nogurdinošs process apkaimju biedrībām.
Parasti sāpīgais temats ir tieši satiksmes jautājumi, ko varbūt arī daļēji varētu risināt ārpus līdzdalīgās budžetēšanas, lai nav tikai jācīnās jaunam apkaimes laukumam pret ietves atjaunošanu, kur, visticamāk, tāds apkaimes laukums var dabūt vairāk balsu," viņš teica.
"Es uzskatu, ka iekšpagalmiem atvēlētie 600 tūkstoši [eiro] vienam projektam ir neadekvāti daudz, it sevišķi, ka visiem pārējiem Rīgas projektiem, kuriem, visticamāk, būs daudz lielāka pieejamība, tiem uzlabojumiem maksimālā summa – trīs tūkstoši [eiro]," tikmēr vērtēja Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons.
Vienlaikus labus vārdus viņš veltīja tā sauktajam nemateriālo projektu atbalstam, taču, viņaprāt, šiem projektiem ir jābūt kopā ar infrastruktūras projektiem, nevis tie jāizdala kā atsevišķa vienība.
"Bet tas, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi – uztaisīt, ka arī mazās apkaimes var piedalīties un arī reāli pretendēt. Jaunā balsošanas sistēma tieši to pieļaus, un tāpēc agrāk tas bija neiespējami tīri tehnisku iemeslu dēļ, bet tagad tā vairs nav," viņš atzīmēja.
Kopumā pa visiem gadiem dome atbalstījusi 46 iedzīvotāju idejas, taču īstenojusi mazāk par pusi. Problēma – projekti maksājot dārgāk, nekā paredzēts, tāpēc būvnieki nevēloties tos īstenot. Neatkarīgi no tā pašvaldība apņemas pabeigt visus projektus.
Kopš 2019. gada no līdzdalības konkursā izraudzītajām idejām realizēta mazāk nekā puse
Rīgā ikgadējā līdzdalības budžeta konkursā šogad pašvaldība saņēmusi 30 iedzīvotāju idejas. Šis gads būs pirmais, kad katram piedāvājumiem dome sola veltīt vairāk – līdz pat 100 tūkstošiem eiro, kopumā visām idejām līdzīgi kā iepriekšējos gados piešķirot 700 tūkstošus eiro. Pašvaldībā secina, ka arī šogad iedzīvotāji īpašu uzmanību pievērš rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai. Kopumā aizvadītajos konkursos pašvaldība atbalstījusi 46 projektus, taču pabeigusi mazāk nekā pusi.
"Tas sāpīgākais šajā visā ir iepirkums. Nevienam nav intereses šādus te projektus būvēt par šādām cenām, un tieši tik vienkārši, un tāpēc arī bieži vien šie projekti ieilgst. Tā rezervētā nauda ir tieši tāda pati, kā bijusi sākotnēji. Visu laiku tas projekts atliekas, atliekas, un iepirkumus mēs sludinām pa jaunam, bet nu tā summa jau nemainās. Tā kā dzīves dārdzība paliek arvien lielāka, tad nu neko darīt! Bet nu pašlaik vismaz arī tas politiskais uzstādījums ir to, ka mēs realizējam un lai tur vai kas," skaidroja.
