Izglītības komisija otrdien, 30. aprīlī, pabeidza skatīt priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, kas bija iesniegti uz 3. lasījumu. Deputāti lēma virzīt uz Saeimas balsojumu maijā ieceri, ja skolēns pamatskolā atteiksies no krievu valodas apguves līdz šā gada 21. jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada. Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un skolas vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs (pašvaldība), kam būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.
Komisijā kopumā apsprieda sešus priekšlikumus, tostarp deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) rosināja šos grozījumus attiecināt arī uz vidusskolu. Šāda ideja raisīja ļoti plašas diskusijas, tostarp iesaistījās arī deputātes partijas biedrs Nauris Puntulis.
"Vidusskolēni arī būtu pelnījuši iespēju atteikties, ja viņi vairs nevēlas mācīties krievu valodu, kas šajos apstākļos ir loģiski un saprotami, izņemot tos, kas to vēlas mācīties," pauda Indriksone.
"Pieļauju, ka reālajā dzīvē šādu gadījumu [kas vēlas atteikties] varbūt nemaz nebūs daudz. Tie, kas nonākuši līdz vidusskolas posmam, droši vien gribēs to pabeigt. Bet, ja cilvēks tiešām vēlas atteikties, mums viņiem šādas tiesības jānodrošina," piebilda Puntulis.
Izglītības ministrija norādīja, ka no visām 280 vidusskolām 73% krievu valoda tiek mācīta kā optimāls, specializēts vai padziļinātais kurss. Statistika liecina, ka
krievu valoda ir arī populārs eksāmens un šajā mācību gadā uz to pieteikušies 1615 vidusskolēnu, kas ir 14% no visiem 12. klašu skolēniem.
Tādēļ ministrija patlaban vēl aicināja šo ieceri neattiecināt uz vidusskolām.
"Ir skolēni, kas ir mērķtiecīgi izvēlējušies vidusskolā apgūt krievu valodu padziļināti un skola ir izveidojusi attiecīgo saturu, lai nodrošinātu šim bērnam padziļināto krievu valodu. Bet šobrīd fokuss ir uz pamata izglītību līdz 9. klasei, bet paralēli arī mēs esam domājuši par vidējās izglītības posmu, kas nav nemaz šajā likumā, tur nepieciešams vēl atsevišķs likums," sacīja ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga ("Jaunā Vienotība").
Izglītības komisijas deputāti priekšlikumu par iespēju atteikties no krievu valodas arī vidusskolas posmā noraidīja, bet, iespējams, turpmāk to sagatavos kā atsevišķu likumprojektu.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsa uzmanību uz to, ka par vidusskolas posmu līdz šim nav bijušas diskusijas, bet vietvaras kopumā mulsina uzstādījums, ka pašvaldībām jānodrošina citu valodu apguve.
"Tiek dots ļoti maz laika, jo sākotnēji debates bija, ka pakāpeniski pārejam ar 2025. gadu, līdz ar to te ir tāds riska moments, vai varēsim praktiski to nodrošināt jau uzreiz ar 2024./2025. mācību gadu. Ja tas būs vienkāršāk izdarāms lielajās pilsētās, tad novados tas varētu būt ne tik vienkārši. Cik pedagogu mums ir un cik skolās to ir iespējams nodrošināt!?
Pašvaldību ieskatā tomēr ir jābūt aktīvākai ministrijas rīcībai, lai nodrošinātu pedagogus un iespēju apgūt jau ar nākamo mācību gadu citu svešvalodu,"
pauda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Deputāti secināja, ka pagaidām nav pietiekami pētīts, cik skolas ir gatavas īstenot ieceri ļaut skolēniem atteikties no krievu valodas apguves arī vidusskolu līmenī. Tādēļ komisija vienojās uz trešo, galīgo lasījumu šobrīd virzīt rosinājumu tikai attiecībā uz pamatskolām, bet priekšlikumu attiecībā uz vidusskolēniem, iespējams, turpmāk sagatavos kā atsevišķu likumprojektu.
Izglītības un zinātnes ministrijai pagaidām nav provizorisku aplēšu, cik skolēnu šogad varētu atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas. Šādi dati varētu būt jūnija nogalē. Par likumprojektu Saeimai vēl jābalso galīgajā lasījumā.
