Straume atzina, ka viņš ir iepazinies ar KNAB lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu tā sauktajā "oligarhu lietā", un šis lēmums ir bijis pamatots. Proti, lietā netika gūti pierādījumi – tas, kas izskanēja pazīstamu uzņēmēju un bijušo politiķu sarunās, "neapstiprinājās dzīvē vai netika noskaidrots".
"Tur bija izmeklēšanas veiksmes jautājums, ko arī uzraugošais prokurors minēja. Nebija saņemtas atsevišķas atbildes, kuras varētu būt palīdzējušas noskaidrot patiesos labuma guvējus.
Nebija veiksmes, bija priekšlaicīga informācijas noplūde, tai skaitā arī no KNAB," sacīja Straume, norādot, ka atsevišķas lietā iesaistītās personas, iespējams, bija lietas kursā par KNAB īstenotajiem pasākumiem.
Pēc KNAB vadītāja teiktā, lietas izbeigšanā nav vainojams KNAB izmeklētāju profesionalitātes trūkums. "Darbinieki, kas strādāja un bija šī procesa virzītāji, visi bija profesionāli," vērtēja Straume. Pēc viņa teiktā, lieta izbeigta gan veiksmes trūkuma, gan citu apstākļu dēļ.
Jautāts, vai rosinās atjaunot izmeklēšanu "oligarhu lietā", Straume norādīja, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai attiecīgās lietas izmeklētājs sava tiešā priekšnieka vadībā. Taču, kā norādīja, Straume, viņaprāt, lieta vēlreiz nebūtu jāizmeklē, jo diezin vai izdotos savākt pierādījumus 6-7 gadus pēc notikušā.
"Tā ir bēdīga situācija," vērtēja Straume, norādot – šīs sarunas liecina par iespējamu valsts nozagšanu. "Ja kungi runāja nopietni, tas liecināja par demokrātiskā valstī necienīgu rīcību no atsevišķu tā brīža politiķu puses," vērtēja Straume.
"Bet tomēr ir jāsavāc pierādījumi, jānostiprina tas, jāatrod, ka tās darbības ir notikušas. Ka patiešām tas, ko kungi pārrunāja, ir noticis. Ar to nesekmējās, un tādi pierādījumi netika gūti," norādīja Straume.
Viņš uzsvēra, ka tā sauktās "oligarhu lietas" izmeklēšanā Latvijā viss ir pārbaudīts un pārmeklēts, izņemot to informāciju, ko varēja gūt no atsevišķām ārzonām, kas neesot sniegušas informāciju. Straume gan atturējās precizēt to, no kā tieši nevarēja iegūt lūgto informāciju.
Jau ziņots, ka Straume neilgi pēc stāšanās KNAB vadītāja amatā solīja iepazīties ar iemesliem, kādēļ šā gada pirmajā pusē slēgta "oligarhu lieta". Žurnāls "Ir", kas publicējis daļu sarunu atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Aināra Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.
"Oligarhu lietas" kontekstā minēti Šlesers, Ventspils mērs Aivars Lembergs un Andris Šķēle. Šleseru turēja aizdomās par tirgošanos ar ietekmi, lēmumu pieņemšanu sev slēpti piederošu uzņēmumu labā, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, Lembergu - par tirgošanos ar ietekmi, bet pret Šķēli kriminālprocess vispār netika vērsts.
