Senlietu izstādes idejas autore ir tiesnese Ingūna Tabore. Iedvesmu izstādei viņa smēlusies no Latvijas valsts svētkiem. Tiesas darbinieki stāsta, ka izstādes telpā ienāk ik rītu, lai izjustu īpašo auru un gūtu spēku gaidāmajai darba dienai. Tā sev ieguvusi arī nosaukumu - vēstures telpa.
Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Inga Augustaviča stāsta, ka izstāde parāda, ka "mēs esam, ka mēs varam būt arī citādi". "Pāri visam tam grūtajam darbam radīt patiesībā prieku arī sev," saka Augustaviča.
Latgales apgabaltiesas kancelejas vadītājas vietniece Ērika Vigupe savukārt stāsta, ka daudziem, ieejot telpā, radusies lielāka izpratne, ka "Latvijas 100 gadi nav kaut kur tur tālu, bet ir tepat - šeit, šajā vietā, mūsu sirdīs".
Vēstures telpā apskatāmas no paaudzes paaudzē pārmantotās un saglabātās senlietas. Sākot no senajiem virtuves piederumiem, darbarīkiem, lūgšanu grāmatiņām, vecmāmiņu un vecvecmāmiņu darinātajām segām, villainēm un galdautiem, vectēvu un vecvectēvu meistarotajiem soliem un beidzot pat ar maizes abru un cītaru, kas joprojām skan.
"Kamēr izstāde tapa, bija iespēja atkal paskatīties albumus, atcerēties stāstus, ko stāstīja mūsu vecmammas, vectētiņi. To, ko man teica mani vecāki, es pasaku saviem bērniem, un tas jau nāk trešajā ceturtajā paaudzē," atklāj Vigupe.
"Tās lietas, kas īstenībā tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē, piesaista. Un kaut ko tādu unikālu mēs šobrīd nevaram nopirkt," piebilst Augustaviča.
Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks Andris Vilmanis stāsta, ka no iepriekšējām paaudzēm saglabājies ļoti daudz un nekas nav izmests ārā, pateicoties sievai. Nākotnē visām šīm senlietām būs īpaša vieta lauku mājās labiekārtotajā saimniecības ēkā.
"Mēs jau skatāmies - diez vai pietiks vietas tam visam. Un to grib ļoti saglabāt gan mana sieva, gan mana meita. Meita grib atdot stafeti arī saviem bērniem, to visu mantojumu," stāsta Vilmanis.
