Uz rezerves karavīru mācībām iesauc arī orķestrantus

Armijas vadība stāsta, ka rezerves karavīru atsaucība pamazām aug un ļoti tiekot strādāts pie karavīru uzrunāšanas formas un mācību būtības skaidrošanas. Skaitļi gan lielu rezerves karavīru entuziasmu pagaidām neuzrāda un liek šaubīties, vai armija sasniegs sākotnēji nosprausto mērķi. Starp plānotajiem diviem tūkstošiem apmācīto rezerves karavīru ir arī Zemessardzes orķestra dalībnieki - daudziem no tiem nav bijusi iepriekšēja militāra apmācība.

 

Saņemtā pavēste mulsina

Jau 800 bijušo zemessargu un aktīvā dienesta karavīru šopavasar saņēmuši pavēstes par iesaukšanu uz divu nedēļu militārajām mācībām. Dažus no viņiem šāds paziņojums samulsinājis ne pa jokam, jo līdz ar citiem iesaukti arī kādreizējie Zemessardzes mūziķi. Lai gan oficiāli šīs personas ir zemessargi, realitātē daļa no viņiem ne reizi nav turējuši rokās šaujamo, jo dienestā pildījuši tikai reprezentācijas funkcijas.

„Man zvana mamma un saka: „Meitiņ, tu esi iesaukta armijā!”," stāsta mūzikas producente un kādreizējā Zemessardzes kora „Stars” dalībniece Maija Gredzena. Kopā ar Zemessardzes orķestri tās ir pusprofesionālas vienības, kurās dienošie zemessargi pilda reprezentācijas funkcijas – dzied un spēlē svinīgos pasākumos un labdarības koncertos, līdzīgi kā muzikālas vienības citos militāros formējumos.

Gredzena norāda, ka Zemessardzē iestājās tikai kora dēļ, un atzīst, ka militārās lietas viņu neinteresē. Lai iestātos, viņai bija jāiziet tikai medicīniskā apskate un formāli jāsaņem ieroča nēsāšanas atļauja, savukārt lauka mācības iziet nelika.

 

Zvērests nodots, bet sagatavotība - nekāda

„Tad mēs nodevām zvērestu un sākām dziedāt korī. Viss. Mums laikam pateica, kas mēs tagad armijā skaitāmies. Es laikam skaitījos mašīniste, bet tas viss bija tā fiktīvi… Man pat nav tiesību! (..) Jā, mēs nodevām zvērestu, jā, mēs kaut kas tur skaitījāmies, bet, pēc manas saprašanas, tas viss bija tīri papīru dēļ. Fiziski mums nekāda apmācība nav bijusi,” stāsta Gredzena. Pēc gada Maija izstājās no Zemessardzes kora un ar uzrakstīto iesniegumu, pašai nezinot, kļuva par vienu no 7718 rezerves karavīriem, kuri pēc aiziešanas no dienesta ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē. Pēc likuma Maiju uz rezerves karavīru mācībām var iesaukt līdz pat 55 gadu vecumam.

Sliktā fiziskā sagatavotība varētu nodarīt vairāk slikta nekā laba, norāda Gredzena. "Ja godīgi, mani tas viss biedē, jo man tiešām nav nekādas fiziskās sagatavotības. Kā cilvēks, kas ir maksimāli iesaistīts Latvijas kultūras dzīvē, es ar sportu īpaši nenodarbojos", atzīst Gredzena.

Gredzena gan saredz savu vainu, jo netika interesējusies par to, kā būs un kas notiek tālāk, un nu, pašai negribot, ir piesaistīta Latvijas armijai.

„Uzaicinot Zemessardzē, viņi, protams, tika informēti un noteikti apzinājās – ja viņi uzvelk militāro formu, viņiem ir arī pienākums apgūt militārās zināšanas,” norāda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, kurš Zemessardzes orķestra un kora tapšanas laikā bija Zemessardzes komandieris.

Viņš gan uzsver – mūziķi, līdzīgi kā informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti un citi ar „lauka darbu” nesaistītie zemessargi dienestā aicināti īpaši savu specifisko spēju dēļ. Tā kā dienests Zemessardzē ir brīvprātīgs, var gadīties, ka kāds nav paguvis iziet pilnu militāro apmācību. Tomēr Kalniņš stingri norāda – ja svinīgais zvērests reiz dots, tad arī mūziķis pēc izstāšanās no Zemessardzes paliek rezerves karavīrs, un nekādu izņēmumu nebūs.

Viņš gan mierina tos iedzīvotājus, kuri uztraucas, ka nespēs izpildīt savus militāros pienākumus, ka visiem tiks palīdzēts un tiks nodrošināta apmācība, lai viņi 'būtu sagatavoti atbilstoši saviem pienākumiem.

 

Apmācībai naudu tērē arī tad, ja dienests neinteresē

Pēc NBS datiem,

viena rezerves karavīra apmācība divu nedēļu garumā valstij pērn izmaksāja apmēram 1800 eiro,

un rodas jautājums, cik lietderīgi ir tērēt naudu, apmācot personas, kuras militārais dienests nemaz neinteresē

Kalniņš gan norāda, ka to tā nesaredz: „Jēga ir viena – aizsargāt savu valsti. Mums citas jēgas nav. Mēs tērējam naudu tikai tāpēc, lai apmācītu Latvijas pilsoņus būt gataviem aizsargāt savu valsti. Ķeksīša pēc bruņotajos spēkos nekas nenotiek. Tā varbūt ir viena indivīda personīgā attieksme pret to procesu, kādā veidā viņš to ir izgājis. Ja tu ar pilnu jaudu iesaisties apmācību procesā, tad tu kā karavīrs esi sagatavots un krīzes vai, nedod Dievs, kara laikā būsi spējīgs izpildīt tos uzdevumus. Tas, ka tava galvenā interese dzīvē ir mūzika vai programmēšana, vai arī tu esi inženieris – tas ir tavs bonuss, par ko mēs kā bruņotie spēki ļoti interesējamies, lai mums būtu plašākas iespējas. Mēs negribam izskatīties kā tādi brutāli militārie roboti un ka mums tiktu bremzētas iekšējās dvēseles dziņas un kulturālā attīstība. Tāpēc mums ir gan muzikālās, gan inženieru apakšvienības. Mums ir milzīgs daudzums spēju. Tie ir vairāki simti.”

Kara gadījumā tikai daļu rezerves karavīru ieskaita militārajās struktūrās, bet vairumu kopā ar rezervistiem – civilajā aizsardzībā. „Tas nozīmē – ja būs nepieciešams mobilizēt rezerves karavīrus un rezervistus, noteikti tiks izvērtēta katra pilsoņa vieta, kurā viņš var būt. Un varbūt draudu gadījumā viņš arī būs tas muzikants, kas motivēs uz patriotismu Latvijas pilsoņus,” stāsta NBS komandieris.

 

No muzikanta par karavīru

Deviņdesmitajos gados izveidoto un krīzes laikā likvidēto Zemessardzes orķestri atjaunoja 2011.gadā, un drīz tam pievienojās arī koris. Mūziķi uzstājas militāros un labdarības pasākumos, valsts svētkos un ir šajos gados kļuvuši par neatņemamu Zemessardzes sastāvdaļu, līdzīgi kā NBS orķestris profesionālajā dienestā.

Abu muzikālo vienību izveides autors majors Viesturs Lazdiņš pieļauj, ka varbūt pašā sākumā jaunajiem mūziķiem viss par militāro kārtību netika līdz galam izskaidrots, tomēr neviens, kas toreiz stājies korī, nav nācis klāt un teicis, ka vēlas armijā darboties tikai formāli. Viņš gan pieļauj, ka neskaidrības varētu būt radušās, jo viss tika veidots no nulles.

Majors Lazdiņš stāsta, ka pašlaik tiekot strādāts pie programmas, lai arī Zemessardzes mūziķiem būtu pilnīgi skaidrs, kā rīkoties X stundā atbilstoši savām spējām. Cilvēkiem ir jāsaprot, ko viņi spēj darīt un kā palīdzēt, sākot jau ar pirmās palīdzības sniegšanu, kas citās valstīs tieši ir militāro orķestru funkcija.

Līdz reālajam mācību procesam gan visi nemaz netiek - vispirms jāiziet veselības un drošības pārbaude, kas var būt par pamatu atteikumam. Uz mācībām neiesauc arī ģimenes vienīgos apgādniekus un tos, kuri audzina vismaz divus pirmsskolas vecuma bērnus. Bet, piemēram, dzīve ārzemēs vai tas, ka iepriekš nav apgūta militārā mācība, nav attaisnojums neierasties uz apmācībām.

 

Divu nedēļu garumā apmācīs pieredzējuši instruktori

NBS lēš, ka mācībās attaisnojošu un neattaisnotu iemeslu dēļ piedalīsies apmēram trešā daļa no pavēstes saņēmušajiem rezerves karavīriem.

Kapteinis Edgars Strods norāda, ka pamatā karavīram nav svarīgi, vai viņš ir bijis muzikants, šoferis vai strēlnieks. Svarīgi esot mācēt darboties ierindā un komunicēt ar kolēģiem - ir jābūt šīm pamatiemaņām, kuras prasa formastērps, stāsta Strods. No zemessargiem netiek prasīts tas pats, kas no profesionāla karavīra, jo tik īsā laikā šādas zināšanas iegūt nevar, tomēr neesot iemesla uztraukties, jo blakus būs pieredzējuši instruktori, kas pastāstīs un pamācīs.

Kapteinis Strods stāsta, ka divas nedēļas garās apmācības iedala trīs blokos. Teorētiskajā daļā tiek apgūtas vai atsvaidzinātas zināšanas par armijas reglamentu, ieročiem, topogrāfiju. Tam seko lauka mācības un beigās - dalība starptautiskās mācībās kopā ar aktīvā dienesta karavīriem, kas pavēstē tiek izceltas kā īpaši motivējoša iespēja.

Tiem, kuri uztraucas par to, kā tiks galā ar uzdevumiem un mācībām kopumā, Strods norāda: "Viņi [rezerves karavīri] mūs pastiprina, viņi ir palīgi. Caur to tad arī viņu iemaņas lēnā garā atsvaidzinās". Svarīgi ir izmantot arī katra individuālās prasmes un stiprās puses, kas var būt jebkas - gan valodu zināšanas, gan komunikācijas prasmes. 

Rezerves karavīra darba devējam uz mācību laiku jādod bezalgas atvaļinājums. Šīs divas nedēļas viņam maksā karavīra algu atkarībā no iepriekšējās dienesta pakāpes. Mācību laikā rezerves karavīri dzīvo kazarmās vai lauka teltīs. Dienas aktīvā daļa ilgst apmēram no pusseptiņiem rītā līdz pusvienpadsmitiem vakarā. Pēc tam atļauts sazināties ar tuviniekiem.

Šādu apmācību katram rezerves karavīram plānots atkārtot ne retāk kā reizi četros gados.

 

Zināšanas noder, un pret mācībām orķestranti neiebilst

Esošie Zemessardzes orķestra mūziķi gan norāda, ka neiebilst pret mācībām, jo fiziskā forma orķestrī ir ļoti no svara, tāpēc lauka mācības nav nekāds bieds. Daudzi no orķestrantiem novērtē iespēju apvienot mūziku ar militāro jomu.

„Kad tika dibināts šis orķestris, mūs uzaicināja tajā spēlēt. Protams, tolaik spēlēt kādā orķestrī, kur tiek vākts labs sastāvs, tā bija ļoti laba iespēja. Iestājos, protams, primāri muzicēšanas dēļ, bet mani kaut kā vienmēr ir vilinājusi arī tā armijas burvība, ar fiziskajām aktivitātēm esmu uz tu,” saka Kaspars Puikevics-Puikevskis, orķestra saksofonists un ikdienā saksofona spēles pedagogs.

Tam piekrīt arī citi orķestra muzikanti un norāda, ka fizisko aktivitāšu varētu būt pat vēl vairāk. Muzikanti norāda, ka, stājoties armijā, viņiem bijušas ierindas mācības, ieroču apkope, orientēšanās, topogrāfija un rīta rosmes. Apgūtas gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas.

Zināšanas noderot arī praksē, "piemēram, rudenī, ejot sēņot. Zinām, kur ziemeļi!” smejas orķestranti.

Kopš 2015.gada Nacionālie bruņotie spēki izsūtījuši vairāk nekā divtūkstoš pavēstes par rezerves karavīru iesaukšanu uz apmācībām. 2015.gadā vien armija izsūtīja 300 pavēstes, bet mācībās piedalījās tikai 59 rezerves karavīri. Vēl gandrīz tikpat neieradās neattaisnotu iemeslu dēļ. Pērn no teju tūkstoš pavēstēm uz mācībām izdevās sapulcināt 168 rezerves karavīrus, bet par pavēstes ignorētājiem ziņas nonāca pie Valsts policijas.