Likumprojekta anotācijā teikts, ka pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Somijas un Zviedrijas valdības izstrādāja un izskatīšanā parlamentā nodeva ziņojumu par izmaiņām drošības vidē. Tajos secināts, ka tikai dalība NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5. pantā noteiktās drošības garantijas spētu Somijai un Zviedrijai sniegt nepieciešamo aizsardzību potenciāla militāra konflikta gadījumā. Ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tās agresīvo retoriku un potenciālu eskalēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Latvijas un sabiedroto interesēs ir paātrināt Somijas un Zviedrijas iestāšanās procesu NATO, tādējādi mazinot Krievijas iespēju logu.
Sekojot plašām diskusijām, Somijas un Zviedrijas valdības ar plašu parlamenta atbalstu pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu dalībai NATO. Oficiāla pieteikuma vēstule tika iesniegta NATO ģenerālsekretāram šā gada 18. maijā.
Lēmums par uzaicinājumu Zviedrijai un Somijai uzsākt iestāšanās sarunas NATO jāpieņem NATO Ziemeļatlantijas padomes sanāksmē, uzsvērts valdības atbalstītajā likumprojektā. Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO notiks saskaņā ar protokolu par Zviedrijas un Somijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam.
Kad NATO dalībvalstis būs vienojušās par pievienošanās protokola parakstīšanu, tad to parakstīs NATO dalībvalstu pilnvarotie pārstāvji NATO Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes laikā.
Pēc pievienošanās protokola ratifikācijas procesa pabeigšanas NATO dalībvalstīs tiks uzsākts Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas process Zviedrijā un Somijā atbilstoši tās nacionālajām ratifikācijas procedūrām. Pēcāk Zviedrija un Somija kļūs par Ziemeļatlantijas līguma dalībniecēm, iesniedzot ratifikācijas rakstu glabāšanai Ziemeļatlantijas līguma depozitārijā – ASV Valsts departamentā.
Valdības sēdē premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) atkārtoti uzsvēra, ka Zviedrijas un Somijas pievienošanās aliansei stiprinās arī Baltijas valstu drošību.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
18.maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas rada Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Alianses vadība un dalībvalstis cer atrisināt situāciju, neaizkavējot gaidāmo paplašināšanos.
Tikmēr Krievija, kas pirms kara Ukrainā pieprasīja NATO paplašināšanās pārtraukšanu, pēc sākotnējā sašutuma par Somijas un Zviedrijas gaidāmo dalību NATO mainīja retoriku, sakot, ka šo abu valstu iestāšanās NATO nemaz Krieviju tik ļoti neuztraucot. Vienlaikus izskan risks, ka Krievija varētu pārtraukt piegādāt dabasgāzi Somijai, kurai Krievija jau pārtrauca elektroenerģijas piegādi.
