Saeima piekrīt "airBaltic" obligāciju iegādei
Saeima atbalstījusi ierosinājumu valstij iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligācijas.
Noteikts, ka valsts ieguldījums "airBaltic" nepārsniegs 136 miljonus eiro.
Valstij būs tādi paši nosacījumi kā privātajiem investoriem.
Arī valsts saņemtu procentmaksājumus, kas nonāks budžetā.
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
No nākamā gada pieaugs sodi par rupjiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi "Ceļu satiksmes likumā".
No nākamā gada mainīsies arī kārtība, kā autovadītājam paziņos par fotoradara fiksētu braukšanu ar auto bez tehniskās apskates vai obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas jeb OCTA polises.
Pašlaik esot gadījumi, kad vienam transportlīdzeklim vairākas reizes dienā fiksē šādus pārkāpumus un par katru pārkāpumu var saņemt sodu.
No nākamā gada paredzēts, ka sodu piemēros ne biežāk kā reizi 24 stundu laikā.
Pārkāpējs par to būs uzreiz jāinformē.
ASV vēršas pret Krievijas ieroču programām
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) noteikušas jaunas sankcijas jeb aizliegumus pret Krievijas militāri rūpniecisko bāzi un ķīmisko ieroču programmām.
Arī pret cilvēkiem un uzņēmumiem trešajās valstīs, kas palīdz Krievijai iegādāties ieroču komponentes jeb sastāvdaļas.
Tie ir uzņēmumi Ķīnā, Azerbaidžānā, Beļģijā, Slovākijā, Turcijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Jaunie ierobežojumi noteikti laikā, kad amerikāņi apsūdz Krieviju jaunas aizliegtas ķīmiskas vielas hlorpikrīna izmantošanā frontē Ukrainā.
Hlorpikrīns ir šķidrums, kura tvaiki izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus.
Pirmo reizi to izmantoja Vācijas armija Pirmā pasaules kara laikā.
Šo vielu ir aizliegusi Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija Hāgā.
Krievija apgalvo, ka tā nav izmantojusi nekādas ķīmiskās vielas Ukrainā.
Francijas prezidents neizslēdz karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu
Francijas prezidents Emanuels Makrons neizslēdz karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu.
Tas notikšot tad, ja Krievija pārraus Ukrainas frontes līniju un Ukraina lūgs šādu palīdzību.
Francijas prezidents šādu viedokli paudis žurnālam "Economist".
Makrons raksturojis Krieviju kā "reģionālās destabilizācijas spēku" un "draudu eiropiešu drošībai".
Gruzijas valdība apņēmusies pieņemt "ārvalstu aģentu" likumu
Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi arī pagājušajā naktī turpinājās iedzīvotāju protesti pret tā dēvēto "ārvalstu aģentu" likumprojektu.
Neraugoties uz protestiem, kas turpinās jau vairāk nekā divas nedēļas, Gruzijas parlaments likumprojektu pieņēmis arī otrajā lasījumā un 17. maijā parlaments plāno balsot pēdējo – trešo reizi.
Sabiedrība pieprasa valdošajai partijai "Gruzijas sapnis" apturēt pretrunīgi vērtētā likumprojekta tālāku izskatīšanu.
Likumprojekts varētu apturēt Gruzijas virzību uz Eiropas Savienību.
Valdošā partija "Gruzijas sapnis" paziņojusi, ka valdības mērķis ir pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā tuvākajās nedēļās.
Valsts prezidente Salome Zurabišvili solījusi, ka likumprojektu neparakstīs.
Rīga pretendēs uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā
Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniegusi pieteikumu konkursā, lai iegūtu Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā.
Nosaukumu "Eiropas Zaļā galvaspilsēta" katru gadu piešķir Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā.
Pagājušajā gadā šo titulu ieguva Tallina.
Nākamgad Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Viļņa.
