Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nedēļas izskaņā pavēstīja lēmumu atļaut Parīzes olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kam būtu jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Kā tādā situācijā rīkoties Latvijai, jāizlemj nacionālajai olimpiskajai komitejai, kas vēl apspriežas ar partneriem un ar lēmumiem nesteidzas.
Sports / Olimpiskā kustība
Ukrainas valdība ir nobažījusies par starptautisko sporta veidu federāciju un nacionālo olimpisko komiteju aicinājumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem startēt zem neitrāla karoga 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, aģentūrai AFP teica Ukrainas sporta ministra pienākumu izpildītājs Matvijs Bidnijs.
Diskusija par to, cik un vai vispār ir vērts ieguldīt, lai Latvija spētu uzņemt olimpiskās spēles, tikai pa īstam sāka attīstīties, kad punktu tai pēkšņi pielika Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), paziņojot, ka Zviedrijas un līdz ar to arī Siguldas kandidatūra 2030. gada ziemas spēļu rīkošanai tiek noraidīta, priekšroku dodot Francijai. Negaidītais SOK lēmums raisījis ne tikai dažādus jautājumus, bet pat sazvērestības teorijas.
Rīga 2024. gada jūlijā uzņemts olimpisko kvalifikācijas turnīru basketbolā vīriešiem – no 2. līdz 7. jūlijam sešas komandas cīnīsies par vienu vienīgu ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Ja Latvijas izlase tiks uz Parīzi, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) būs tam gatava, Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" teica LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.
Zviedrijas un Latvijas Olimpiskās komitejas otrdien pieteica kopīgu kandidatūru 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai. Lielākoties sporta pasākumi notiktu Stokholmā, daļa – ārpus Zviedrijas galvaspilsētas. Ledusrenes sporta veidiem nepieciešamās trases zviedriem gan nav, un te talkā varētu nākt Latvija.
Siguldas novada dome vakar nolēmusi konceptuāli atbalstīt pašvaldības sadarbību ar organizācijām, kas iesaistītas Zviedrijas kandidatūras sagatavošanā, pretendējot uz tiesībām rīkot 2030. gada ziemas olimpiskās un paralimpiskās spēles, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Zane Leimane.
Rēķinoties ar palikšanu ārpus Parīzes olimpisko spēļu dalībnieku loka, Krievija septembrī rīkos Sadraudzības spēles, kur cer sagaidīt starptautisku dalību. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) kritizēja Kremļa ieceri kā sporta politizēšanu un brīdināja potenciālos ārzemju dalībniekus atturēties no starta.
Zviedrijā valdības atbalsts pretendēšanai uz 2030. gada ziemas olimpisko spēļu uzņemšanu ļauj Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) oficiālās aprisēs turpināt sarunas par daļas sacensību sarīkošanu Latvijā, bet līdz nākamā gada vasarai vēl ir pietiekami daudz laika lēmuma pieņemšanai, otrdien Latvijas Televīzijā pastāstīja LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.
Ziemas olimpiskās spēles 2030. gadā, visticamāk, notiks Eiropā, kur rīkošanas interesentu lokā ir Zviedrija, Francija un Šveice. Kopā ar Stokholmu olimpiskās spēles vēlas uzņemt Latvija, kas pretendētu sarīkot sacensības vairākos sporta veidos, bet galvenais zviedru intereses objekts ir Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, kam nepieciešama dārga rekonstrukcija.
Milānas un Kortīnas d'Ampeco ziemas olimpiskajās spēlēs 2026. gadā sacensības ledusrenes sporta veidos notiks ārpus Itālijas, jo kāpušo izmaksu un sabiedrības iebildumu dēļ trasi nebūvēs. Žurnālists Dainis Caune, kurš klātienē strādājis 12 olimpiskajās spēlēs, pirmdien sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka Kortīnā arvien mazāk kas liecinājis par iespēju sarīkot ledusrenes sacensības.
Valstis, kas politisku iemeslu dēļ neļauj sportistiem startēt noteiktās sacensībās, riskē netikt pie tiesībām uzņemt kādas no nākošajām olimpiskajām spēlēm, svētdien paziņoja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekle, bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča, kura vada turpmāko vasaras olimpisko spēļu rīkotāju konsultatīvo komisiju.