Nīderlandes alus ražotājs "Heineken" piektdien, 25. augustā, paziņoja, ka aiziet no Krievijas. Uzņēmums skaidroja, ka pārdevis savu biznesu lielākajam Krievijas kosmētikas, mājsaimniecības preču un metāla iepakojuma ražotājam "Arnest Group".
Ietekme uz ekonomiku
Rietumu sankcijas kārtu kārtām ir klājušās pāri Krievijas ekonomikai. Eiropas Savienība (ES) vien pret Krieviju ir vērsusi 11 sankciju pakotnes – gan pēc Krimas sagrābšanas, gan pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, gan pēc Ukrainai piederošo Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas zemju nelikumīgās aneksijas. ES vēsturē tas ir bezprecedenta sankciju apjoms. Bet – Krievijas ekonomika nav sabrukusi. Taču kāds ir tās stāvoklis un kādas ir prognozes?
Ukrainas ekonomika turpina attīstīties par spīti Krievijas uzbrukumam, kas iedragājis daudzas tautsaimniecības nozares. Valstī augusi vidējā alga, un iedzīvotāji televīzijas reklāmās tiek mudināti nodarboties ar uzņēmējdarbību. Inflācijas prognoze šim gadam ir samazināta no 14,8% uz 10,6%.
Gandrīz pusotru gadu ilgušais pilna apmēra karš Ukrainā ir nodarījis simtiem miljardiem eiro lielus zaudējumus valstij un faktiski paralizējis nozares, kas iepriekš sniedza būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Taču kara laikā uzplaukumu ir piedzīvojusi Ukrainas tehnoloģiju nozare, jo karš ir piespiedis ukraiņus būt inovatīviem, lai spētu aizsargāt savu zemi.
Miljardieris un Krievijas lielākā interneta uzņēmuma "Yandex" dibinātājs Arkādijs Voložs pirmoreiz publiski nosodījis Vladimira Putina sākto karu Ukrainā, ko viņš nosaucis par "barbarisku".
ASV un Eiropas Savienības valstis no Krievijas turpina iepirkt lielu daudzumu kodoldegvielas un kodolvielu. Krievijas valsts kodolaģentūra "Rosatom" un tās meitasuzņēmumi ASV un Eiropas uzņēmumiem ir pārdevuši kodolproduktus aptuveni 1,5 miljardu eiro vērtībā, turklāt pieprasījums pēc tiem tikai aug, liecina ziņu aģentūras AP publicētā informācija.
Dažādos līmeņos turpinās sarunas par Latvijas trīs lielāko ostu iespējām aktīvāk iesaistīties Ukrainas graudu eksportā. Liepājas ostā jau pamazām sākusies graudu sezona un pienāk arī kravas no Ukrainas, taču to apjoms, pēc stividoru teiktā, ir neliels. Lai to kāpinātu, nepieciešamas nopietnas investīcijas, taču uzņēmēji nav gatavi ieguldīt savus līdzekļus, jo nav nekādu garantiju par Ukrainas kravu plūsmu ilgtermiņā.
Vienošanās par Ukrainas labības eksportu, izmantojot tā saukto "Melnās jūras koridoru", faktiski ir beigusi pastāvēt. Tādēļ ražas novākšanas priekšvakarā tiek meklēti jauni ceļi. Viens no tiem varētu būt labības eksports caur Latvijas ostām. Taču, lai šāds solidaritātes koridors varētu sākt darboties, Baltijai un Polijai jāpaveic pamatīgs mājasdarbs.
Neraugoties uz Krievijas sākto karu, sadarbību ar Krieviju vēl turpina vairāki simti Latvijas uzņēmumu, kas nav pakļauti sankcijām. Ekonomikas ministrija (EM), atrunājoties ar komercinformācijas noslēpumu, ar uzņēmumu sarakstu Latvijas Televīziju atteicās iepazīstināt. Motivācija turpināt sadarbību ir dažāda. Sākot no humāniem apsvērumiem līdz gluži racionālam aprēķinam.
Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā ieradušies Āfrikas valstu līderi, lai piedalītos Krievijas un Āfrikas samitā. Tajā Krievijas līderis Vladimirs Putins izmanto visas iespējas, lai paplašinātu savu ietekmi Āfrikas kontinentā. Viens no jautājumiem ir graudi, kurus Krievija neļauj izvest no Ukrainas, bet no kuriem Āfrika ir atkarīga un ko Krievija tagad sola dot Āfrikai bez maksas.
Ukrainas graudu eksporta ietekme uz pierobežas valstu zemniekiem otrdien ir viens no centrālajiem jautājumiem, kas tiek apspriests Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības ministru sanāksmē Briselē.
Eiropas Savienības (ES) pagaidu importa aizliegums Ukrainas graudiem sagādā lauksaimniecības sektoram problēmas, un Ukraina paudusi cerību, ka šis aizliegums netiks pagarināts.
Graudu eksporta apjoms no Ukrainas tuvāko 12 mēnešu laikā varētu būt jūtami mazāks nekā iepriekšējo 12 mēnešu laikā, tāpēc ir jādomā par to, kā organizēt Ukrainas graudu eksporta plūsmu. Tā Latvijas Radio intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Krievijas veiktie raķešu triecieni Ukrainas ostas infrastruktūrai un faktiskā Melnās jūras graudu eksporta koridora blokāde būtiski ietekmē komerciālo kuģniecību. Ukrainas lauksaimniecības produkcijas iekraušanai pieejamo kuģu skaits Melnās jūras akvatorijā šonedēļ ir samazinājies par 35%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Tikmēr Ukrainas Lauksaimniecības ministrija apsver iespēju palielināt sauszemes transporta iesaisti lauksaimniecības preču piegādēm uz pasaules tirgiem.
Polija, Ungārija, Čehija, Rumānija un Bulgārija vēlas vismaz līdz gada beigām pagarināt vairāku Ukrainas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu. Polija uzsver, ka ir gatava palīdzēt nogādāt Ukrainas graudus caur savu teritoriju citos pasaules reģionos, bet negrib, lai šī lētā produkcija destabilizētu cenas viņu valstī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
