71 gada vecumā miris pazīstamais Krievijas polittehnologs Gļebs Pavlovskis, kurš savulaik palīdzēja būvēt Putina režīma pamatus, bet pēc konflikta ar Kremli krita valdošās varas nežēlastībā.
Putina režīms
Bija skaidrs, ka karš nav novēršams. Tā, atceroties pēdējo nedēļu diplomātiskās aizkulises un dažādu valstu izlūkdienestu informāciju pirms 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Krievijā masu protesti pret Vladimira Putina režīmu sāksies tad, kad cilvēki redzēs, ka var kaut ko ietekmēt, tā uzskata politieslodzītā opozicionāra Vladimira Kara-Murzas sieva Jevgēnija, līdz ar to jāatbalsta demokrātiska rakstura iniciatīvas Krievijā, lai radītu plaisas Kremļa izveidotajā sistēmā. Tas jādara par spīti tam, ka represijas pret cilvēktiesību aktīvistiem un organizācijām ir ļoti skarbas.
Kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) ieskatā Latvijas mākslinieku uzstāšanās kopā ar Krievijas pārstāvjiem ir katra "sirdsapziņas jautājums". Piemēram, Vīnes operā nupat mirdzēja divas pasaulslavenas zvaigznes – latviešu Elīna Garanča un krievu Anna Ņetrebko. Par Vladimira Putina atbalstīšanu Ņetrebko ir izslēgta no daudzu prestižu opernamu repertuāra. Garančas izvēlē uzstāties kopā ar Ņetrebko raisījusi jautājumus par to, kur ir mākslinieku kompromisa robeža.
Lai arī daudzas ārvalstu kompānijas Krievijas tirgu pametušas, kopš tā sāka karu Ukrainā, ne mazāk ir tādu, kas turpina arī strādāt. Krievijā darbību turpina izteikti daudz Francijas uzņēmumu. Aizvien strādā citi zīmoli un veikali Krievijā. Bet vai starp šiem ir arī Latvijas uzņēmumi? Tagad Krievijā plaši praktizē preču zīmju zagšanu, tikmēr valsts ekonomikas sagrūšana atgādina kūdras degšanu. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" turpināja pētīt, kāda Krievijā ir dzīve sankciju cilpā.
Krievijas pazīstamākā opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitniekam Iļjam Jašinam gaidāma tiesa. Putina kritiķis un Ukrainas kara pretinieks vairākkārt aizturēts "par nepakļaušanos policijai". Tā vai citādi, tai skaitā ar viltus krimināllietām, Krievijā tiek atrasti veidi, kā apklusināt politiskos pretiniekus. Politologs Dmitrijs Oreškins, kurš pats no vajāšanām aizbēdzis un patvēries Latvijā, atzīst – opozīcija Krievijā ir iznīcināta. Palikuši vien atsevišķi disidenti, ar kuriem Kremlis turpina izrēķināties.
Hersonas zaudēšana ir pļauka Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam, taču Ukrainas armijai patlaban nav kapacitātes veikt Dņepras šķērsošanu, lai otrajā krastā veiktu uzbrukumus Krievijas spēkiem, aģentūrai LETA atzina Saeimas deputāts, bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.
Ukrainas parlaments nesen Čečeniju jeb Ičkēriju atzina par neatkarīgu valsti, kas ir Krievijas pagaidu okupēta, kā arī apsūdzēja Krieviju par genocīdu pret čečenu tautu. Ukrainas aizstāvju rindās kopā ar ukraiņiem cīnās arī čečenu brīvprātīgie karavīri. Viņi uzskata, ka Čečenijai ir jābūt neatkarīgai valstij.
Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs un Federālā Drošības dienesta (FSB) direktors Aleksandrs Bortņikovs bija visdedzīgākie atbalstītāji bruņotam iebrukumam Ukrainā, faktiski pārliecinot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sākt operāciju, vēsta britu laikraksts "The Times".
Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms pašlaik ir tādā pašā stāvoklī, kādā 1943. gadā atradās Trešā reiha hitleriskais režīms, paziņojis Krievijas opozīcijas politiķis un bijušais Valsts domes deputāts Dmitrijs Gudkovs.
Baltijas valstis jau ir oficiāli pasludinājušas Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, un pēdējā laikā palielinājies spiediens uz ASV, lai šādu soli spertu arī Vašingtona, kas pašlaik nodrošina lielāko finansiālo un militāro palīdzību Ukrainai.
Igaunijas prezidentūras Baltijas Asamblejā galvenais mērķis būs Ukrainas uzvara karā, piektdien Rīgā sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš uzsvēra, ka Ukrainas uzvara pār Krieviju ir nepieciešama, jo kara iznākums ir eksistenciāls jautājums arī Baltijas valstīm.
Itālijas jaunā valdība nepakļausies Krievijas diktatora Vladimira Putina šantāžai, otrdien paziņojusi premjerministre Džordžija Meloni, atzīstot, ka valsti sagaida smagas problēmas, kādas tā nav pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara.
Igaunijas parlaments otrdien ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja paziņojumu, kurā nosodīta Ukrainas teritorijas aneksija un Krievijā valdošais režīms pasludināts par teroristisku.
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja apstiprinājusi rezolūciju, kurā Krievijas režīms nosaukts par teroristisku. Par šo rezolūciju nobalsojuši 99 asamblejas delegāti, vienam delegātam atturoties.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
