Ekonomika
Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu šogad notiks lēna izaugsme 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognoze. Neliela recesija ir gaidāma tikai Igaunijā. Tiek plānots, ka Latvijas izaugsme pārsniegs vidējo Eiropas Savienībā un sasniegs 1,7% no IKP. Salīdzinājumam – Lietuvas ekonomika šogad pieaugs nedaudz straujāk, proti par 2%.
Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena aicinājusi būt īpaši piesardzīgiem attiecībā uz Ungārijas investīcijām, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo, ka Ungārijas uzņēmumi vēlas iegādāties Baltijas valstīs strādājošo banku "Luminor" un Lietuvas daudznozaru koncernu "Achemos grupe".
Ir jāveicina sabiedrības izpratne par kodolenerģiju un tās sniegtajām iespējām, jo Latvijā ir atmiņas par kodolkatastrofu Čornobiļā, bet toreizējās tehnoloģijas nevar salīdzināt ar tām, kas tiek izmantotas mūsdienās, starptautiskajā konferencē "Kodolenerģija Latvijai" norādīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība). Konferencē Rīgas Tehniskajā universitātē trešdien, 15. maijā, vairāki pasaules līmeņa enerģētikas un kodolenerģijas eksperti no Latvijas un ārvalstīm diskutēja par to, vai Latvijai ir iespējams ceļš uz kodolenerģiju.
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp veikalus, tirdzniecības vietas tirgos, ielu tirdzniecības vietas un vairumtirdzniecības uzņēmumus. 36% gadījumu konstatēti dažādi pārkāpumi, informēja dienestā.
2023. gadā bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3% un 3,3%), informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023. gadā" secinājusi Centrālās statistikas pārvalde (CSP). Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2%.
Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkstoši lauku saimniecību, kas ir par 11,6 tūkstošiem jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.
Viens cilvēks vada gan tirgu, gan kinoteātri – šāds risinājums no 1. jūnija paredzēts Talsos. Pilsētā, kas, lai rastu izeju no finanšu krīzes, pirms neilga laika nāca klajā ar optimizācijas priekšlikumu pašvaldības iestāžu darbinieku algām un slodzēm. Visiem vienādi par 20% procentiem mazāku algu, un pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Vai cilvēki ir ar to mierā, un vai sociālajos tīklos kaislības izraisījušais stāsts ir tikai par tirgus un kino apvienošanu?
Atzīstot, ka līdzšinējie centieni atgūt valsts naudu no uzturlīdzekļu parādniekiem nav bijuši veiksmīgi, Saeimas darba kārtībā nonākuši likuma grozījumi, paredzot samazināt obligāti atvelkamās summas alimentu nemaksātājiem. Tādējādi cerēts lielu daļu parādnieku izdabūt no ēnu ekonomikas vai pelēkās zonas. Attiecīgi likuma grozījumi jau ir Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā ar nolūku tos pieņemt jau līdz Jāņiem.
Eiropas Komisija rosinājusi neatjaunot astoņu kūpināšanas aromatizētāju atļauju lietošanai pārtikā to iespējamās toksicitātes dēļ. Tas nozīmē, ka, turpmāk kūpinot zivis, šķiņķi vai gatavojot pārtiku, vairs nevarēs izmantot sarakstā uzskaitītus aromatizētājus. Kā tas ietekmēs mūsu pārtikas industriju, ražotājus un patērētājus?
Sievietes uzņēmējas, kas darbojas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, var pieteikties biznesa atbalsta programmai, ko organizē Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopiena. Sešu mēnešu laikā uzņēmējas varēs mācīties, tikties ar mentoru, attīstīt savu biznesa ideju un programmas noslēgumā piedalīties konkursā, kur labākās idejas autore saņems 10 000 eiro biznesa idejas attīstīšanai.
Latvijas viesnīcām un ēdinātājiem gaidāmā sezona nesolās būt iepriecinoša. Tā būs līdzīga iepriekšējai, kad ārvalstu tūristu bija līdz pat 30% mazāk nekā 2019. gadā. Tā Latvijas Radio atzīst nozares asociācijā, vienlaikus atzīmējot, ka tiešraides no pasaules čempionāta hokejā, kas ēdināšanas vietās piesaistīs vairāk klientu, tuvākajās nedēļās nozarei dos labvēlīgu rezultātu.
Daudzviet Latvijā vietu pašvaldību bērnudārzos nepietiek, tāpēc vecākiem jāizvēlas privātā bērnudārza pakalpojumi. Par tiem ir jāmaksā, un daļa vecāku ir neizpratnē, kāpēc privāto bērnudārzu apmaksa netiek iekļauta attaisnotajos izdevumos, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretāre aicina iedzīvotājus ar priekšlikumu sistēmu mainīt vērsties Finanšu ministrijā, kas šobrīd strādā pie izmaiņām nodokļu sistēmā.
Pērn Zemgalē ar reemigrācijas koordinatoru atbalstu atgriezās 118 Latvijas iedzīvotāji, kas pirms tam dzīvoja un strādāja ārzemēs, galvenokārt Anglijā, Vācijā, Īrijā un Norvēģijā. Pēdējos 3 gados Zemgalē šādā veidā atgriežas ap 100 reemigrantu gadā, un visbiežāk tās ir ģimenes ar bērniem. Kas pēc atgriešanās sagādā lielākās problēmas – dzīvesvieta, darbs vai izglītības iespējas bērniem?
Aprīlī fosilais kurināmais nodrošināja mazāk nekā ceturto daļu no Eiropas Savienībā (ES) saražotās elektroenerģijas, kas ir rekordzems rādītājs. Mazāks fosilā kurināmā īpatsvars elektrības ražošanā bija saistīts ar vēja un saules enerģijas izmantošanas pieaugumu, kā arī ar hidroelektroenerģijas ražošanas atjaunošanos, vēsta domnīca "Ember".