Ārpus ētera
Šoreiz ne par to, kāpēc partija "Saskaņa" netika ievēlēta 14. Saeimā, bet gan par to, kāda 13 gadu garumā bija šīs opozīcijas partijas loma, ietekme un nospiedums, ko tā atstāja Latvijas politiskajā vidē un sabiedrībā. Vai Alekseja Rosļikova vadītā partija "Stabilitātei!" ir jaunā "Saskaņa, vai "Latvija pirmajā vietā" ir KPV LV jauns ģenerējums, vai koalīcijā pabijušie politiskie spēki – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – tādēļ vien ir uzskatāmi par pragmatisko opozīciju?
Šo trešdien, 15. novembrī, uz kopīgu domu apmaiņu pulcēsies Latvijas vēsturnieki un ar vēstures nozari saistītie cilvēki – studenti, skolotāji, atmiņas institūciju (muzeju, arhīvu un bibliotēku) pārstāvji, politiķi, atbildīgo ministriju ierēdņi un ar dažādiem publiskās vēstures projektiem saistītas personas.
Novembris Latvijai ir īpašs laiks. 10. novembrī tiek atzīmēta Mārtiņdiena, 11. novembrī – Lāčplēša diena, bet 18. novembrī – Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas diena. Pagājušajā gadā pirmo reizi biju lāpu gājienā Rīgā, un mani pārsteidza vietējo iedzīvotāju solidaritāte. Likās, ka tovakar visa Latvija bija izgājusi pilsētas centrā. Man, bēglei, cilvēkam, kas nav vietējais, gribot negribot atlika būt vienkārši vērotājai no malas. Un domāt par to, kādas ir piemiņas dienas šajās tumšajās rudens dienās manai, baltkrievu, tautai. Ar ko es varu lepoties, bet par ko, gluži pretēji, jāskumst? Godīgi sakot, iemeslu skumjām baltkrieviem ir vairāk.
Pēc astoņiem mēnešiem Latvijā pirmo reizi notiks pasaules rallija čempionāta (WRC) posms. Autosporta piekritēji to gaidījuši gadiem. Nezinātājam, ceļojot pa Kurzemi, vērojot ātri braucošas mašīnas un sagremojot gaisā uzrautos putekļus, visticamāk, augstākā līmeņa autorallija sacīkšu debija Latvijā būs tīri baudāms pasākums. Taču tas nemaina to, ka WRC ir kļuvis vienmuļš, reizēm pat – neintriģējošs.
Vai attēls ar Ukrainā Krievijas Federācijas karadarbības dēļ nogalinātu skolas vecuma bērnu, viegli atpazīstamu atvērtā zārkā, izmantojams, lai ilustrētu rakstu par bērnu bojāejas datiem Ukrainā? Šādu jautājumu nesen saņēmu no sabiedriskā medija kolēģiem. Publicēšanai tika izvēlēts cits, ar konkrētas ģimenes traģēdiju nesaistīts foto. Bet uzdotais jautājums lika pārdomāt, cik ļoti aktuālo karu un terorisma šausmas izmainījušas mediju saturu, ietekmējot profesionālās ētikas pamatprincipus. Šoreiz par to, kā mediji liek mums visiem skatīties uz nāvi un traumējošu saturu.
Līdz ar oktobrī izskanējušo sēriju "Pēdējais pāris šķiras" ir noslēgusies raidieraksta jeb podkāsta "Normāla ģimene" pirmā sezona. Tās laikā latviešu klausītājiem bija iespēja dzīvot līdzi deviņām ļoti atšķirīgām ģimenēm – salīdzināt viņu pieredzes ar savējām, iepazīties ar viņu privātajiem komunikācijas veidiem, pielaikot viņu pārliecības un vērtības, kā arī izvērtēt viņu atrastos dažādu problēmu un krīžu risinājumus.
Staņislava Vispjaņska (Stanisław Wyspiański) drāmā "Noc listopadowa" ("Novembra nakts") lielkņazs Konstantīns, Polijas Karalistes (mazas valsts savienībā ar Krieviju) armijas virspavēlnieks, jautā: "Vai novembris ir bīstams laiks Polijai?", uz ko Makrots atbild: "(...) Jā, šobrīd ir novembris – tāpēc es turu acis vaļā. Šis ir laiks, kad gari atrodas dzīvajo vidū un sadraudzējas ar tiem."
Šoruden Latvijas Televīzijas erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") izskanēja jautājums: kura Latvijas pilsēta visa šī gada garumā svin savu 800 gadu jubileju. Pareizo atbildi toreiz komanda neatrada. Uģis Joksts saprata, ka šī nezināšana ir jādzēš, tāpēc aicināja pie sevis svinību saimniekus – limbažniekus!
Profesionālā sporta spēļu sezona Ziemeļamerikā ir sākusies, un Latvijai ir, par ko turēt īkšķus, gan Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), gan Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Tūdaļ sākas vai jau ir sākusies jaunā sezona arī individuālajos ziemas sporta veidos, kur tik rožaina nākotne kopumā vairs neizskatās, kaut ir veidi, kur Latvijas sportisti vēl ir labāko vidū, un vispirms tas attiecas uz kamaniņu sportu.
Esmu bilingvs. Tā sauc cilvēkus, kuri domā vairākās valodās, tās labi prot un pastāvīgi lieto. Ir cilvēki, kuriem dzimtās valodas ir divas vai trīs, un mūsdienu pasaulē tas nav nekas pārsteidzošs. Latvijā ir diezgan daudz bilingvu – tā izveidojies vēsturiski. Man bija interesanti uzzināt, ko domā šeit dzīvojošie jaunieši, vairāk iepazīt fenomenu, kuru pēta kognitīvā lingvistika. Kā valoda ietekmē cilvēka apziņu? Katru dienu lasot ziņu lenti, pārliecinos, ka Latvijai tas ir neticami svarīgs jautājums.
Ik gadu oktobra beigās pasaulē tiek atzīmēta medijpratības nedēļa. Arī Latvijā tā kļuvusi par tradīciju, tieši pēc mūsu un citu līdzīgi domājošu valstu ierosmes šo sākotnējo UNESCO ideju ANO Ģenerālā asambleja pirms diviem gadiem nodēvēja par Globālo medijpratības nedēļu.[i] Šīs nedēļas ietvaros Baltijas Mediju izcilības centrs (BMIC) 26. oktobrī rīko medijpratības dienu[ii], kuras ietvaros notiks paneļdiskusija ar vadošiem jomas ekspertiem par medijpratību valsts drošības aspektā, kā arī praktiski, izglītībā strādājošiem domāti semināri.
Vārdu "ideoloģija" mēs lietojam ļoti dažādās situācijās un kontekstos – sākot no mākslas izstāžu aprakstiem[1] un kino filmu analīzes[2], turpinot ar pasaules ekonomisko procesu raksturošanu[3] un beidzot, protams, ar politisko notikumu skaidrojumiem gan starptautiskā[4], gan Latvijas ietvarā[5].
Nabadzība, nevienlīdzība, noziedzība, sadzīves vardarbība, bezdarbs... Tā ir tikai daļa no sociālo problēmu saraksta, kas pastāvīgi ir mediju uzmanības centrā. Sociālie jautājumi pieder pie sarežģītajiem tematiem, jo tieši skar cilvēku likteņus. Žurnālista spēkos ir tos uzlabot vai negatīvi ietekmēt, jo žurnālists strādā ar upuri, vainīgo vai varmāku, atbildīgajām institūcijām. Tāpēc uz sociālo žurnālistiku attiecas īpašas profesionālās ētikas normas.
Zinātnes pasaulē ir balva, kuru piešķir zinātniekiem par savdabīgākajiem pētījumiem. Izskatās, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents – viņš arī biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks – tai labprāt nominētu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātnisko projektu "Gigwork LKA" jeb "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze", kas no valsts saņēmis 300 000 euro tā īstenošanai. Kaut gan Aigars Rostovskis uzsver savā "X" (iepriekš – Twitter) kontā, ka publicē pamatā savu personīgo viedokli, redzams, ka tam piekrīt arī citi LTRK biedri, pētījuma lietderību apšaubot arī LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam. Kā nākas, ka viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām kritizē pētījumu, kas tieši pēta nodarbinātību?
Polija jau vairāk nekā gadsimtu ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrotā, sākot jau ar mūsu Neatkarības karu, kad poļu karavīri palīdzēja latviešiem atbrīvot Latgali no boļševiku karaspēka. Un arī mūsdienās Polijai ir būtiska loma Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kas ir arī Latvijas drošības stūrakmeņi.