Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?
Inna Šteinbuka, Uldis Biķis, Gatis Krūmiņš, Miks Muižarājs, Laura Groza, Fransisko Havjers Fernandess Kruzs, Imants Miezis
Jānis Domburs
8.maijs, trešdiena 21:15
10. aprīļa raidījumā piedalās kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"), Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis un tās locekle Sanita Upleja-Jegermane, kā arī Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede un Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā būtiski audzis gan rapšu eļļas imports, gan eksports. 2023./2024. tirdzniecības gadā importējot 71,7 tūkstošus tonnu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), Latvija kļuvusi par vadošo rapšu eļļas importētāju ES, liecina Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta dati.
Latvijas ārējās tirdzniecības apjomi ar Krieviju un Baltkrieviju arvien ir iespaidīgi – šā gada pirmajos mēnešos importa no Krievijas vērtība pārsniegusi 55 miljonus eiro, bet eksporta vērtība sasniegusi teju 88 miljonus eiro. Pastiprināta sabiedrības uzmanība patlaban pievērsta militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas tranzītam caur Latviju, taču publiskajā telpā arvien skaļāk izskan aicinājumi apturēt jebkāda veida ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm.
Statistikas dati rāda, ka ekonomikā sadarbība ar Krieviju notiek joprojām un arī Latvijai. Asas diskusijas par šis sadarbības turpināšanu ar jaunu sparu atjaunojušās, atklājot, ka caur Latviju tranzītā uz Krieviju tiek vesta mangāna rūda, kuru var izmantot arī militārā rūpniecībā, bet tā nav nedz duāli izmantojamo preču sarakstā, nedz sankcionēta. 20. marta raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā politiķi un uzņēmēji sprieda par iespējamiem scenārijiem, tostarp – ko mūsu ekonomikai nozīmētu pilnīgs embargo ar Krieviju.
20. marta diskusijā "Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?" piedalās Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") un Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks un "Sorainen" partneris, fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs.
2022. gadā tranzītā caur Latviju uz Krieviju pa dzelzceļu pārvadāti 1,2 –1,3 miljoni tonnu mangāna rūdas, 2023. gadā – 1,4 miljoni tonnu, bet šā gada pirmajos mēnešos – nedaudz mazāk nekā 100 tūkstoši tonnu mangāna rūdas. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā atklāja "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks, atzīstot, ka 2022. gadā aptuveni 75% no kopējā apjoma pārvadājis "LDz Cargo".
20. marta diskusijā "Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?" piedalās Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") un Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs ("Progresīvie"), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks un "Sorainen" partneris, fonda "Uzņēmēji mieram" pārstāvis Jānis Taukačs.