Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?
Inna Šteinbuka, Uldis Biķis, Gatis Krūmiņš, Miks Muižarājs, Laura Groza, Fransisko Havjers Fernandess Kruzs, Imants Miezis
Jānis Domburs
8.maijs, trešdiena 21:15
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija publiskai apspriešanai nodeva Izglītības likuma grozījumus, kas tapuši ar mērķi ieviest jaunu izglītības finansēšanas modeli – "Programma skolā". Valdības noteikto kritēriju un iecerēto finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ vairākas vietvaras jau lēmušas par sava skolu tīkla reorganizāciju.
31. janvāra raidījumā "Kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu?" piedalās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts no opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" frakcijas Česlavs Batņa, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas vadītāja, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns, kā arī iniciatīvas "Lauku mazajām vidusskolām – būt!" autore Margarita Kolosova, Mērsraga vidusskolas skolēnu vecāku pārstāvis Arno Marnics un Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu vecāku pārstāve Vineta Skujiņa.
"Jebkurai reformai ir vajadzīgs gan laiks, gan finanses," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", mudinot pagarināt termiņu jaunā izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsvēra, ka pašvaldības sagaida skaidrību par to, kāds atbalsts tām no valsts tiks sniegts reformas ieviešanai.
31. janvāra raidījumā "Kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu?" piedalās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts no opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" frakcijas Česlavs Batņa, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas vadītāja, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns, kā arī iniciatīvas "Lauku mazajām vidusskolām – būt!" autore Margarita Kolosova, Mērsraga vidusskolas skolēnu vecāku pārstāvis Arno Marnics un Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu vecāku pārstāve Vineta Skujiņa.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam, kuru šonedēļ akceptēja valdība, paredz samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru līdz 18,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027. gadā. Pāris gadus iepriekš ambīcijas bija līdzīgas, tāpēc jaunais plāns izpelnījies lietpratēju kritiku. Iebildumus uzņēmēju un darba devēju organizācijas izteikušās arī par iecerēm skaidras naudas aprites ierobežošanas jomā un vispārējās deklarēšanās ieviešanā. Tiesa, šāds solis plānā ir ierakstīts nekonkrēti.
Pēc plašu rezonansi guvušās astoņu Saeimas deputātu vizītes Ķīnā "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā divi no vizītes dalībniekiem – deputāti Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksandrs Kiršteins (tobrīd – NA) kaismīgi aizstāvēja ciešāku ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Tikmēr ārpolitikas nianšu lietpratēji uzsvēra, cik svarīgi ir apzināties riskus, kas saistīti ar šādu sadarbību. Uzņēmēju delegācijas vadītājs akcentēja, ka Ķīna ir tikai viens no vairākiem tirgiem, kuros Latvijas uzņēmēji vēlētos plašāku ekspansiju.
24. janvāra diskusijā "Kas notiek ar jauno ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu un iepriekšējā izpildi?" piedalās Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, līdzšinējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, VID ģenerāldirektora amatam izvirzītā Baiba Šmite-Roķe, ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša.
"Protams, tur ir vajadzīgi Darba likuma grozījumi. Tie grozījumi vienmēr iet ļoti sarežģītu ceļu," šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?", skaidrojot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļauto ieceri mazināt skaidras naudas apriti, likumā nosakot, ka darba algas samaksa nodarbinātajiem pamatā notiek bezskaidrā naudā, uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta datiem – gada laikā iedzīvotāji bankomātos iemaksā skaidru naudu 2,4 miljardu eiro apmērā.