Kultūra / Skatuve
Par sapņošanu tiešā un pārnestā nozīmē vēsta muzikālā līdzdalības izrāde bērniem "Sapņu ķērāji". To iestudējis Roberts Dauburs, un tās pirmizrāde būs skatāma ceturtdienas, 28. decembra, vakarā teātrī "Dirty Deal Teatro". Izrāde pievērš uzmanību miega un sapņošanas lielajai nozīmei mūsu dzīvē, jo vienu trešdaļu savas dzīves mēs aizvadām guļot. Kas ar mums notiek miegā? Kā mēs varam caur sapņiem iepazīt sevi? Kā sapņi mūs var iedvesmot? – šie ir daži no jautājumiem, ko izrādē risina trīs "Sapņu ķērāju klubiņa" biedri, aicinot klubiņam pievienoties arī skatītājus.
Skatuve ir īpaša vieta – vieta, kas aktieri Jāni Paukštello vienmēr ir mulsinājusi un mulsina vēl arvien, viņš atklāj Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā". Gluži kā Raimonds Pauls dodas pie savām klavierēm, arī Paukštello pusstundu pirms katras izrādes dodas pie skatuves, lai samīļotu to un lūgtos. Nupat aktieris atkal kāpis uz skatuves Dailes teātra izrādē "Čūsku vārdi". Tā bijusi savāda, bet īpaša atkalredzēšanās ar skatītājiem, par kuru Paukštello ir bezgala pateicīgs.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023. gada 22. decembrī ir nodots ekspluatācijā. Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
"Par garderobista profesiju var nevis vienu izrādi iestudēt, bet pat veselu seriālu uzņemt!" teātra zinātniecei Ievai Strukai Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Šņorbēniņi" saka Latvijas Teātra darbinieku savienības radošo projektu koordinators un Nacionālā teātra pieredzējušais garderobists, vēl nesen – garderobistu un biļešu kontrolieru šefs Ričards Vorobjovs.
Labsirdība, sirdssiltums, cilvēcība – tās ir tēmas, kas, gaidot Ziemassvētkus, izceļas teātra repertuārā. Pārdomāt vērtības aicina kā Ģertrūdes ielas, tā Dailes un Nacionālais teātris, savukārt Latvijas Televīzija piedāvā noskatīties Kristas Burānes dokumentālo filmu "Māra", kas ir filma par režisori Māru Ķimeli, teātri un patiesību tajā.
Liepājas teātrī sākušies tradicionālie svētku koncerti, kas turpināsies līdz pat gada nogalei. Ik gadu Liepājas teātra skatuve gada nogalē pārvēršas par krāšņu koncertvietu, kur aktieru izpildījumā, piesaistot mūziķus, skan Ziemassvētku dziesmas. Katru reizi tiek meklēti arvien jauni stāsti un dziesmas, kas uzrunā skatītājus šajā svētku laikā. Šoreiz tas ir "Mājupceļš", kuru kopā ar aktieriem izstāsta koncerta režisore Maija Kalniņa.
Latvijas Leļļu teātris tā kādreizējā mājvietā Barona ielā atgriezies ar izrādi "Riekstkodis un Žurku ķēniņš". Lai gan Riekstkodis visdrīzāk daudziem ir zināms saistībā ar komponista Pētera Čaikovska baletu, leļļu teātrī tas atdzimst citādāks. Tuvāks tam, kā to plānojis pasakas autors Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis.
Kā košs akcents Dziesmu un deju svētku gada izskaņā būs koncerts "Trīs vārdi dejotpriekam", kas 18. decembra vakarā notiks Nacionālajā teātrī. Tas veltīts trīs latviešu skatuviskās dejas dižgariem – Harijam Sūnam, Uldim Žagatam un Alfrēdam Spuram. Viņiem visiem šis ir jubileju gads, un viņi visi devuši ļoti lielu ieguldījumu mūsu skatuviskās dejas attīstībā. Koncertu rīko tautas deju ansamblis "Dancis". Līdzās "Danča" dejotājiem koncertā piedalīsies arī tautas deju ansambļi "Kalve", "Teiksma" un "Vektors".
Komponista Jāņa Lūsēna un libreta autores Māras Zālītes "Putnu opera" no 11. janvāra atkal būs skatāma uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Andris Veismanis. "Putnu operas" režisore – Baņuta Rubesa, atjaunojuma režisore un horeogrāfe – Elita Bukovska, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne, gaismu mākslinieks – Pols Matīsens, informēja opernama pārstāvji.
Pēc divarpus pagaidu telpās pavadītiem gadiem 15. decembrī ar pirmizrādi mājās atgriežas Latvijas Leļļu teātris. Vēsturiskā ēka ieguvusi siltu "kažociņu", drošas konstrukcijas un augstākus Mazās zāles griestus, kas paver vairāk māksliniecisku iespēju. Pa šo laiku arī mainījies teātra vadītājs un divas aktieru trupas apvienojušās vienā – latviski spēlējošā. Leļļu teātris ir apņēmības pilns paplašināt skatītāju amplitūdu un veidot platformu jauno režisoru izaugsmei.
Teātra trupas "Kvadrifrons" neparastais mākslinieciskās formas iestudējums "Skaistā tumsa" tiek dēvēts par Ziemassvētku pasaku pieaugušajiem. Stāstā par attiecībām ģimenē, vientulību un vēlmi piedzīvot skaisto ir daudz ironijas, humora un arī smeldzes. Autori nostalģiski to salīdzina ar gada nogales uzvedumu skolā.
No 9. līdz 11. februārim Rīgā norisināsies "Baltijas Dejas platforma 2024" – trīs Baltijas valstu kopīgi kūrēts notikums, kas iepazīstinās ar jaunākajām Baltijas reģiona laikmetīgās dejas izrādēm un māksliniekiem gan plašu publiku, gan kultūras profesionāļus. Šis būs jau trešais šāds Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības pasākums, un šoreiz gods, atbildība un izaicinājums to rīkot uzticēts Latviju pārstāvošajām dejas organizācijām, informēja organizatori.
Uz teātru skatuvēm šonedēļ pirmizrādes svin iestudējumi dažādu vecumu skatītājiem. Pieaugušajiem – "Kvadrifrona" Adventes pasaka "Skaistā tumsa", pusaudžiem – "Istabas teātra" kustību izrāde "Gaiši zilais punkts", bet bērniem – Latvijas Leļļu teātris atgriežas mājās ar "Riekstkodi un Žurku ķēniņu".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
