Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas 28.gadadienu, iestāsimies par attīstību, patiesu izlīgumu un mieru Latvijā – uz to piektdien, 4.maijā, ekumēniskajā svētku dievkalpojumā aicināja Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Niagāras ūdenskritumu 18.novembrī uz 15 minūtēm izgaismos Latvijas karoga krāsās, informēja Latvijas vēstniecība Kanādā.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, sabiedriskā transporta pieturvietās apskatāma izstāde "Dzimšanas dienas". Vienpadsmit pilsētās redzamas dokumentālas fotogrāfijas un īsstāsti par Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem un viņu dzimšanas dienām.
Atlikuši vien daži simti kilometru, un uzdevums būs izpildīts! Noslēgumam tuvojas sešu ugunsdzēsēju ekspedīcija gar Latviju robežu ar pašu atjaunotiem auto. Brauciens ir dāvana Latvijai 100.jubilejā.
Latvija ir iezīmīga ar savu īpašo jūgendstila mantojumu. Kā šis stils radies un attīstījies Eiropā, un ietekmējis Latvijas versijas īpatnību, mēģina skaidrot izstāde “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība”. Izstādi no 4. maija varēs apskatīt mākslas muzejā "Rīgas birža".
"Nekas nebeidzas, ir radīts liels un plašs piedāvājums koriem," tā pirms cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgade" noslēguma dižkoncerta uzsver tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Triju gadu laikā 77 Latvijas komponisti radījuši jaundarbus – a capella dziesmas jauktajam korim. Jau notikuši pieci koncerti, bet 4.maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkas ātrijā izskanēs noslēguma dižkoncerts.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā trešdien, 2. maijā, svinīgi atklās līdz šim lielāko Latvijas muzeju kopprojektu – izstādi “Latvijas gadsimts”, kas tapusi Latvijas simtgades zīmē. Apmeklētājiem gan izstāde vērs durvis tikai trešdien, 4.maijā.
Nedēļas beigās atklās lielāko valsts simtgadei veltīto vēstures izstādi “Latvijas gadsimts”. Ekspozīcijas tapšanā roku pielikuši 68 muzeju darbinieki no visas Latvijas. Tas ir mēģinājums koncentrēti izstāstīt, kāda bijusi dzīve valstī un ko dažādos vēstures posmos nozīmējusi ideja par Latviju.
Režisora Mihaila Gruzdova iestudējuma "Terēza Rakēna" pirmizrāde 1996. gada februārī kļuva par notikumu ne tikai Dailes, bet visas Latvijas teātra mākslā – skatītāji tika novesti līdz maksimālam nervu sasprindzinājumam.
Unikāls Latvijas momentuzņēmums, kuru, atrodot pēc 100 gadiem, varēs pētīt un apspriest stundām ilgi – tāds būs Latvijas Radio projekts “Statistiskie tautieši”. Un mums ir nepieciešama tava palīdzība!
Ar vairākām "Spēlmaņu nakts" balvām novērtētais iestudējums "Oblomovs" kopš pirmizrādes 2011. gada augustā vēl aizvien ir uz skatuves. Jaunajā Rīgas teātrī, kas šobrīd iemājojis ēkā Miera ielā, skatītāji šo izrādi joprojām apbalvo ar sirsnīgu līdzdzīvošanu un stāvovācijām. Pēc Vācijā pavadītā laika Oblomova lomā atkal sajūsmina Gundars Āboliņš, bet Alvis Hermanis atzīst – "Oblomovs" ir viņa labākā izrāde.
Smiltenes rokdarbnieces darina laika zīmju segas. Pirmā no tām top, ieadot Latvijas jubilejas gada laikapstākļus un katras dienas temperatūru.
Pēteris ir no Līvānu puses. Viņš saņem atbalsta personas pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Piestrādā, apkopjot telpas. Latvijas Radio raidījumā “Latvijas dienasgrāmata” viņš ļauj ielūkoties savā ikdienā.
Aizvadītās nedēļas nogalē vairākās Austrālijas pilsētās – Sidnejā, Adelaidē un Melburnā – skanējumu sākuši Latvijas simtgadei veltīti koncerti, kurus sniedz pasaulē atzītā latviešu dziedātāja, soprāns Maija Kovaļevska un pianiste, starptautisko konkursu laureāte Dzintra Erliha. Abu mūziķu veidotās programmas centrā ir latviešu vokālā un instrumentālā kamermūzika.
Jaunāko laiku vēsturē Kārļa Lāča "Pūt, vējiņi!" ir nacionālā mūzikla žanra lielākais notikums. Tā ir izrāde, kas uzrunā latvieša dvēseles stīgas un tik viegli no atmiņas neizdzēšas. Ne velti tā aizvien ir Liepājas teātra repertuārā, bet 29. aprīlī atkal būs skatāma Dailes teātrī. Viesizrādes gaidās ielūkojamies mūzikla tapšanas vēsturē.
Ņujorkā 2018. gada 2.maijā plkst. 19.30 Barišņikova Mākslas centrā uzstāsies Māra Briežkalna kvintets ar audiovizuālo projektu “Rothko in Jazz”.
Trīs gadu periodā īstenotais piecu koncertu cikls vainagosies īpašā noslēguma dižkoncertā, kurā izskanēs 14 skaņdarbu izlase. Tajā piedalīsies trīs Latvijas profesionālie kori – Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio koris un Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī 18 vadošie Latvijas pašdarbības jauktie kori.
Dzejniekam Imantam Ziedonim šī gada 3.maijā apritētu 85 gadi. Atzīmējot šo jubileju, Tukumā šajā datumā sāksies Imanta dienas, kuru mērķis ir paplašināt redzes leņķi skatījumā uz Imanta Ziedoņa personību.
Ar aicinājumu būt neiecietīgiem pret padomju laiku paliekām klajā nācis 4. maija deklarācijas klubs, kas apvieno tos Augstākās Padomes deputātus, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Gada īsākajā naktī, 21.jūnijā, Latvijas iedzīvotājus aicina noiet vienu kilometru uz Latvijas robežas, pēc tam tiekoties pie kopīga ugunskura.
Režisora Pētera Pētersona laika griežu spēles "Mistērija par Cilvēku" pirmizrāde notika 1973. gada decembrī Jaunatnes teātrī. Šis uzvedums iezīmēja jaunas formas meklējumus latviešu teātrī.
Daugavpils teātrī šīs nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvos jauns iestudējums - „Lutišķi. Simtgade”. Tā būs patiesa, godīga saruna ar skatītāju par to, kas reāli notiek valstī un tās pierobežā, saka izrādes veidotāji, uzdodot jautājumu - kas ir tā ideālā Latvija un tās sabiedrība.
To, kāds Latvijas jubilejas gadā katru dienu ir bijis laiks, visprecīzāk vēl arī pēc daudziem gadiem varēs pateikt tās rokdarbnieces, kuras iesaistījušās laika deķu adīšanā vai tamborēšanā. Šīs idejas iniciatore ir biedrības „Smiltenes pūra lāde” pārstāve Ilze Haka, un šī ierosme, izrādās, ir aizrāvusi gan rokdarbnieces Latvijā, gan arī ārzemēs dzīvojošās latvietes. Pamatdoma ir - dokumentēt deķos katras dienas laika apstākļus, proti, katru dienu ieadot ar savu krāsu, kas atbilst noteiktai temperatūrai.
Daugavpilī atklātā izstāde "Brīvības stāsti: Ģimenes vēsture – Latvijas vēsture". Tā tapusi projektā, kas stāsta par Brīvības ielu simboliku un nozīmi deviņās Latvijas pilsētās. Valsts simtgadei veltītā izstāde veidota ar personiskiem stāstiem un priekšmetiem.
Gaidot Latvijas simto dzimšanas dienu, Bauskas bērnudārzā "Pasaulīte" tiek apgūtas 100 tautasdziesmas, ik mēnesi veidojot nelielus koncertus. Piektdien, 20.aprīlī, ap 170 bērnudārza audzēkņu vienojās vērienīgā pusotras stundas garā koncertā "Es esmu Latvija".
Trimdas latvieša, komponista Bruno Skultes vārds padomju laikā no cilvēku atmiņām tika dzēsts mērķtiecīgi. Skulte pats bija pārliecināts, ka operas "Vilkaču mantiniece" pirmizrādei jānotiek Latvijā, tāpēc 50. gados noraidīja pat Maskavas teātra piedāvājumu.
Ne viens vien uzņēmums saņēmis e-pastu no biedrības “Projekts Videoatmiņa” ar piedāvājumu savu uzņēmumu reklamēt grāmatā “Latvijas 100 uzņēmēji”, kas, kā var noprast, veltīta Latvijas simtgadei. Lai gan tas nav oficiālais ar valsts simtgadi saistītais projekts, bet privātā iniciatīva izmantot simtgadi nevienam nav aizliegts, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.
Simtgades alejas projekta pie Latvijas Nacionālā teātra autors dizaina biroja “H2E” vadošais dizainers Holgers Elers gatavs atteikties no projekta, ja neizdosies panākt vienošanos ar arboristiem par risinājumu, kas neapdraudētu alejas ozolus.
Pēc Gunāra Priedes lugas "Trīspadsmitā" motīviem veidotā Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli" – padomju laika nosaukums "Elpojiet dziļi" – iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, un tai ir īpaša vēsture: pie skatītājiem uz lielā ekrāna filma parādījās tikai 19 gadus pēc tās pabeigšanas.
Izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas, būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgades svinībās – izrāde būs skatāma 17., 18. un 19. novembrī.