Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
"Tā ir lielākā piepildījuma atslēga – neatkarīgi no rezultāta, ceļš uz šo notikumu bijis pietiekoši ilgs, lai tagad nebūtu tādas plānā galdiņa urbēja sajūtas. Bijis daudz laika pašam ar sevi strīdēties, pašam sevi noliegt, nonākot līdz pārliecībai, ka tas ir labākais, ko varu izdarīt," par lielprojektu "Latvijas gredzens" saka diriģents Sigvards Kļava. Piecu gadu darbs šoruden noslēgsies ar "Zemgales gredzenu" jeb kinokoncertu "Vēstures palos".
Latvijas Radio un Eiropas raidorganizāciju apvienība (EBU) rīko unikālu notikumu Latvijas mūzikas dzīvē. Tikai ar diviem koncertiem Latvijā uzstāsies Eiroradio džeza orķestris (Euroradio Jazz Orchestra), kas ik gadu tiek īpaši veidots, apvienojot talantīgākos džeza mūziķus no EBU dalībvalstīm, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu.
Simtgades izpētes video blogā "Ko svinam" radio pieci.lv ētera personība un balss Aleksis Vilciņš, uzrunājot dažādus cilvēkus, pēta Latvijas simtgadei veltītos notikumus. Viņš meklē sev interesanto un mēģina atbildēt uz jautājumu "Ko svinam?" Pirmā epizode "Valsts dzimšana".
Latvijas valsts simtgades svinībām veltītā koncertā Londonas Vigmora zālē latviešu komponistu Jāzepa Vītola un Pētera Vaska skaņdarbus izpildīs vijolniece Baiba Skride, pianiste Lauma Skriede, pianiste Antoņina Suhanova un “Trio Palladio”, kura sastāvā ir vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš.
Rīgas Centrālajā bibliotēkā atklās Latvijas valsts simtgadei veltītu ceļojošo latviešu autoru bērnu grāmatu izstādi „100 grāmatas bērniem”, tajā varēs apskatīt katrā no Latvijas simtgades gadiem izdotās bērnu grāmatas.
Ceturtdien, 4. oktobrī, Leipcigā Andra Nelsona un viņa vadītā “Gewandhaus” simfoniskā orķestra sniegumā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša jaundarbs "Māra". 8. novembrī notiks šī opusa pirmatskaņojums Amerikā — Nelsona vadībā to atskaņos arī Bostonas simfoniskais orķestris, informēja Latvijas Radio 3 “Klasika” pārstāvji.
Valsts simtgades svinēšanas festivāls “Latvijas Goda aplis” turpina apceļot un godināt Latvijas novadus. 7. oktobrī tas ciemosies Pārgaujas novada Straupes Zirgu pastā, kur norisināsies Dzērveņu svētki. “Latvijas Goda aplis” aicina ikvienu izmantot iespēju nobaudīt visdažādākos dzērveņu ēdienus un dzērienus, labi pavadīt laiku svaigā gaisā un sasildīties pie metālmākslinieku speciāli veidotiem dzīvās uguns objektiem.
“Slimība mani diezgan pamatīgi nogāza zemē, un tagad es ceļos..” – tā teic mūziķis, dziedātājs un komponists, šī mēneša jubilārs Arnis Mednis, kurš šobrīd gatavojas sava mūža darba – patriotiska koncertuzveduma “Tālavas taurētājs” pirmizrādei.
Latgales vēstniecībā “Gors” no otrdienas apskatāma mākslinieces Anneles Slišānes tekstilmākslas darbu izstāde “100 deči Latvijai”. Divu gadu garumā Annele īstenoja šo projektu kā dāvanu Latvijas simtgadei, stellēs noaužot no dažnedažādiem materiāliem 100 deķus Latvijai.
Sākotnējā ideja par filmu man radās maijā. Es sapratu – SIMTGADE, tas ir CEĻŠ, un noteikti jāparāda ar tāda cilvēka darbu, kurš redz ceļu caur savas ikdienas profesijas reālo prizmu. Un tad es atradu Dimu (Dmitriju Zoļinu).
Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā grāmatu "100 notikumi Latvijas vēsturē: Cilvēki un procesi 1918–2018". Grāmata tapusi, par Latvijas simtgadi domājot daudziem un dažādiem autoriem: vēsturniekiem, literatūras un kino pētniekiem, publicistiem, žurnālistiem un atsaucīgiem muzeju, arhīvu darbiniekiem.
Tuvojoties vēsajam laikam, cilvēki tiek aicināti iesaistīties akcijā “Cimdotā Latvija” – uz valsts dzimšanas dienu sarūpēt sev un arī citiem rakstainus cimdus.
Ar stāstu par Imanta Kalniņa leģendārās operas "Spēlēju, dancoju" tapšanu tieši Starptautiskajā mūzikas dienā – pirmdien, 1. oktobrī – Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā atgriežas klausītāju iemīļotais raidījumu cikls "100 Latvijas pirmizrādes", kas tapis Latvijas simtgades zīmē. Cikla noslēgumu iezīmēs 25 jaunas oriģinālpārraides, kas ēterā būs līdz pat 2. novembrim. Tad arī solītais apjomīgais darbs būs paveikts – Latvijas Radio fonotēkā rindosies apaļi 100 pirmizrāžu apskati, informēja Latvijas Radio.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā taps laukums ar Latvijas vārdu. To bez ierunām ir atbalstījusi Kijevas pašvaldība. Laukumu veidos netālu no vietas, kur pašlaik atrodas Latvijas vēstniecība Ukrainā, un tas būs apliecinājums Ukrainas un Latvijas ciešajām attiecībām.
Kinoteātrī "Splendid Palace" trešdien, 26.septembrī, notiks romantiskās komēdijas "Homo novus" pirmizrāde. Savukārt kinoteātros tā būs skatāma no piektdienas, 28.septembra.
VSIA “Latvijas Koncerti” aicina baudīt izcilu mākslinieku koncertu 28. septembrī Lielajā ģildē, kur uz vienas skatuves satiksies viens no Berlīnes vadošajiem orķestriem - Berlīnes “Konzerthaus” orķestris un viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm Iveta Apkalna.
Dānijas karaliste par godu Latvijas Valsts simtgadei sarūpējusi dāvanu – muzikālu teātra izrādi “Ījabs – stāsts par vienkāršu vīru”, kurā galveno lomu atveidos godalgotā dāņu aktrise Ina-Mirjama Rozenbauma.
Režisors Renārs Vimba veido "2018. Latvijas hronika" stāstu par Baškīrijas latviešiem un Katlugai, kas ir Baškīrijas latviešu folkloras ansambļa „Atbalss” dalībniece. Viņa dodas nogurdinošā vairāku dienu ceļojumā ar vilcienu, lai pirmo reizi ieraudzītu Latviju - zemi, no kurienes nāk viņas iemīļotās dziesmas un dejas, un kļūtu par dalībnieci Latvijas simtgades svinību lielākajam notikumam. Par viņu Latvijas hronika, bet par stāsta meklējumiem un ceļu uz Baškīriju - fotostāsts.
“Latvijas Goda aplis” ir valsts simtgades svinēšanas festivāls, kas apceļo un godina Latvijas novadus. 22. septembrī tas ciemosies Daugavpilī, kur norisināsies ikgadējie novada un arī Rīgas ielas svētki. “Latvijas Goda aplis” tajos piedāvās aplūkot krāšņu ūdens ekrāna videoprojekciju “Saules gada rits”, ieklausīties koncertos dažādām mūzikas gaumēm, apmeklēt deju kopu uzstāšanos un izstādes, un vēl daudz ko citu.
Rīgas domes Īpašuma departaments pieņēmis lēmumu pagaidām tomēr neizbūvēt plaši apspriesto objektu "Laika priekškars" Latvijas Nacionālā teātra ozolu alejā. Departaments septembra sākumā izsludināja iepirkumu par teritorijas labiekārtošanu pie teātra, kas nepieciešama, lai nodrošinātu objekta izbūvi. Iepirkumā pieteicās viens pretendents, taču viņa kandidatūra netika atbalstīta kvalifikācijas trūkuma dēļ.
Otrdien, 18. septembrī, Londonas Dizaina biennāles 2018 programmas ietvaros Kurtolda Mākslas institūtā norisināsies Latvijas diena, pulcējot vadošos nozares pārstāvjus.
Latviešu pianiste Lauma Skride ikdienu vada starp Vāciju un Turciju. Viņas kalendārs saplānots līdz 2020. gadam. Tikko ar vācu čellistu Danielu Milleru Šotu nospēlējusi koncertu festivāla "Čello Cēsis" atklāšanā, nu viņai aktuāli kamermūzikas koncerti citviet Eiropā. Ar īpašām sirds trīsām māksliniece gaida 14. novembri, kad Vigmora zālē Londonā tiks svinēta Latvijas simtgade, un ar vēl lielākām – saspēli ar Andri Nelsonu un viņa vadīto Leipcigas "Gewandhaus" simfonisko orķestri nākamruden. Bet līdz tam – koncerti kopā ar vijolnieci Annu Sofiju Muteri, māsu Baibu Skridi un "Skride Quartet" koncerttūres Austrālijā un Amerikā.
Svinot Latvijas valsts simtgadi, 2018. gada 5. oktobrī Lielajā ģildē ar Pētera Vaska opusa – Koncerta obojai un orķestrim – pirmatskaņojumu tiks atklāta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) jaunā sezona.
Vērienīgās Latvijas simtgadei veltītās 68 muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” izziņas materiālus papildina ceļvedis bērniem. Tas domāts jaunāko klašu skolēniem, un tā saturs veidots atbilstoši šīs vecuma grupas uztverei. Ar ceļveža palīdzību bērni var pilnvērtīgāk apskatīt izstādi kopā ar pieaugušajiem, un, sekojot skolas burtnīcas izmēra grāmatiņas “Soli pa solim” ieteikumiem, mērot Latvijas vēstures ceļu no 1918. gada līdz mūsdienām. Var to iet lieliem soļiem vai maziem solīšiem, lasot stāstus, uzzinot interesantus faktus un risinot uzdevumus, var turpat muzejā uzvilkt mastā Latvijas karogu!
Saeimas Mandātu komisijas deputāti nākamajā sēdē turpinās skatīt teju 11 000 iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu, ar kuru rosināts Latvijas valsts simtgades svinību naudu novirzīt vēža ārstēšanai.
“Latvijas Goda aplis” ir valsts simtgades svinēšanas festivāls, kas apceļo un godina Latvijas novadus. 14. septembrī tas ciemosies Ozolnieku novadā, kad tiks atklāts jaunais Latvijas Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes memoriālais muzejs Salgales pagasta “Aučos”.
Kad nokļuvu Orsē muzejā Parīzē un ieraudzīju pilnu zāli dažādu eksotisku valstu pārstāvjus aplūkojam mūsu mākslinieku gleznas, es stāvēju zālē un vēroju, kā izstādes apmeklētāji, visticamāk, pirmo reizi mūžā satiekas ar baltiešu mākslu, klausās audiogidu stāstījumu, pēta un diskutē. Atzīšos, ka mākslas izstādēs es diezgan reti piedzīvoju spēcīgu emocionālu aizkustinājumu, atceros satraucošu momentu, kā 16 gadu vecumā Minhenes Pinakotēkā redzēju van Goga "Saulespuķes" un raudāju no laimes, bet tie droši vien bija trakojošie hormoni.
Latvijas simtgades iniciatīvu “Latvijas skolas soma” Latgales skolās vērtē atzinīgi. Dažas skolas vēl pēta piedāvājumu, citas plāno pasākumu apmeklējumu sākto no tuvējās apkārtne. Skolotājiem gan tas būs papildu darbs. Tikmēr kultūras iestādes gatavo piedāvājumu īpaši šai iniciatīvai.
11.septembra vakarā plkst. 22.05 Latvijas Televīzija sāks demonstrēt dokumentālo īsfilmu ciklu “2018. Latvijas hronika”, ko veidojuši piecpadsmit režisori.
Pirmā nedēļa jaunā darba vietā žurnālistei Rudītei Spakovskai šovasar ir bijusi nopietna un pat brīžiem trauksmaina. Viņa nomainīja darbu Latvijas Radio uz darbu Latvijas Televīzijā (LTV). Šajā posmā viņai uzticēja arī Latvijas Radio simtgades dienasgrāmatas rakstīšanu. Kādas ir sajūtas pirmajā nedēļā, strādājot par LTV raidījuma "Panorāma" producenti?