Ārzemēs
ASV augstskolās plašumā vēršas studentu protesti pret Izraēlas militārajām operācijām Gazas joslā. Protestētāji apsūdz Izraēlu kara noziegumos pret palestīniešiem un pieprasa savām mācību iestādēm pārtraukt jebkādu sadarbību ar Izraēlu. Protestu laikā ir izcēlušās sadursmes starp demonstrantiem un likumsargiem, bet ebreju izcelsmes studenti un pasniedzēji ziņo par antisemītiskiem uzbrukumiem.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) armija sākusi būvēt pagaidu ostu Gazas joslas piekrastē humānās palīdzības piegādēm. Par šo projektu Pentagons pavēstīja jau marta sākumā, taču darbi aizkavējās.
Pēc tam, kad ASV nobalsots par palīdzības pakotni Ukrainai un pirmais militārais sūtījums viena miljarda ASV dolāru apmērā ir ceļā uz Ukrainu, ASV jau gatavojas paziņot par nākamo, vienu no vēsturē lielākajām militārās palīdzības pakotnēm Ukrainai, vēsta izdevums "Politico", norādot, ka šīs pakotnes kopējā summa būs 6 miljardi ASV dolāru.
Ņujorkas augstākā tiesa ceturtdien atcēla 2020. gadā pieņemto notiesājošo spriedumu kinoproducentam Hārvijam Vainstīnam par apsūdzībām dzimumnoziegumos un lika šo lietu izskatīt jaunā prāvā.
Polijas galvenais ārpolitikas mērķis ir valsts drošības nodrošināšana, attīstot valsts militāros resursus, stiprinot attiecības ar NATO sabiedrotajiem un neļaujot Krievijai uzvarēt karā pret Ukrainu. Tā ceturtdien, uzstājoties Polijas Seimā ar ziņojumu par paveikto un iecerēto Polijas ārpolitikā, paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Eiropai ir jāzina, kā aizsargāt savas vitālās intereses. Un tās ir jāaizsargā kopā ar sabiedrotajiem, kad viņi ir gatavi to darīt kopā ar Eiropu, kā arī vienatnē, ja tas ir nepieciešams. Tā ceturtdien, uzstājoties Sorbonnas Universitātē Parīzē un izklāstot savu redzējumu par spēcīgāku Eiropu, izteicies Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Daudzi Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu aktīvāk rīkoties, lai izmantotu Krievijas iesaldētos aktīvus Ukrainas vajadzībām. Debates par to šonedēļ notika plenārsēdē Strasbūrā. Kā zināms, šobrīd Eiropas Savienība (ES) vēlas novirzīt Ukrainai tikai peļņu, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas līdzekļiem, kas glabājas Beļģijā. Bet pašu aktīvu nodošana tiek uzskatīta par pārāk riskantu.