Mārtiņš Sesks ir vēsturē pirmais Latvijas autosportists, kurš pārstāvējis rūpnīcas komandu. 2018. gadā "Opel Motorsport" komandas rindās viņš uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem, bet pēc diviem gadiem kļuva par junioru WRC vicečempionu. Pērn Mārtiņš kopā ar stūrmani Franci izcīnīja 2. vietu Eiropas rallija čempionāta kopvērtējumā, kārtējo reizi pārrakstot Latvijas rallija sasniegumu grāmatu. 24 gadus vecais rallija pilots šovasar Latvijā pirmajā pasaules rallija čempionāta posmā plāno braukt ar karjerā līdz šim jaudīgāko spēkratu.
Reinis Ošenieks: Nepilni divi mēneši līdz Polijas rallijam un aptuveni trīs mēneši līdz WRC posmam Latvijā. Ja šobrīd jāsaka, kāda ir gatavība, tad procentuāli – cik gatavi esam?
Mārtiņš Sesks: Es domāju, 15–20%. Pirmo reizi esam iesēdušies "Ford" mašīnā, izbraukuši pirmos kilometrus. Vēl ir ļoti, ļoti daudz kas jāmācās.
Vai kaut ko ikdienā esat pamainījuši, zinot, ka nāk tik nozīmīgas sacensības? Diēta, miegs, varbūt vēl kaut kas? Smagāki treniņi?
M.S.: Mums jau neapstājas arī Eiropas čempionāta sezona. Maija sākumā ir posms Spānijā, Kanāriju salās. Tagad pilnībā koncentrējamies uz to posmu. Mēs koncentrēsimies uz nākamo tad, kad nāks pasaules čempionāta posms.
Ilgi tika runāts, ka "Rally1" – jaudīgākā mašīna – būtu nepieciešama, lai varētu braukt mājās. Tagad tas brīdis ir klāt. Ko tas nozīmē cilvēkam, kas nesaprot "Rally1", "Rally2" mašīnas? Cik jūs pašus biedēja tas "Rally1"?
M.S.: Pirmkārt, no sākuma bija jābūt rallijam, kurā braukt. Fantastiski – Latvija ir 37. valsts, kur notiks pasaules čempionāta posms. Mēs ar Renāru būsim pirmie latvieši, kas brauks ar "Rally1" jeb WRC1 mašīnu WRC posmā. Grūti teikt, varbūt pat viss imidžs ap "Rally1" likās, ka tas būs kaut kas tāds, ko sākumā nevarēs izprast. Mums ir bijusi pirmā iepazīšanās ar komandu un mašīnu, esam nedaudz pabraukuši.
Nekāda baigā atšķirība nav?
M.S.: Katrā ziņā ir nokratīts pirmais stresiņš un satraukums. Protams, kājas bija stīvas pirmajā brīdī, kad braucu no garāžas ārā. Es gribētu domāt, ka nākamo reizi, kad brauksim uz komandas treniņiem, būs jau tā sapratne lielāka.
Renār, jūsu karjerā ir bijuši daudz dažādi spēkrati, ar ko ir nācies braukt vai blakus sēdēt. Kas ar ko tad atšķīrās? Vai bija sajūta, ka ir kaut kāda reaktīvā lidmašīna, vai ne?
Renārs Francis: Es esmu sācis ar žiguli. Salīdzinot šo ar žiguli, ir šausmīga atšķirība. Varbūt tiešām ir tā, ka Mārtiņš, braucot pie stūres, vairāk koncentrējas uz braukšanu un neizjūt to atšķirību, kas ir tai mašīnai pret mūsu līdzšinējo mašīnu. Atšķirības bija milzīgas.
Kas ir tā niansīte? Pilnīgi cits uzrāviens, cita vadāmība?
R.F.: Mani pārsteidza mašīnas vadāmība – ka to varēja burtiski ar diviem pirkstiem vadīt un kur tu vēlies, tur arī vari iegriezt. Tas noteikti bija pirmais, kas mani pārsteidza. Pēc tam, protams, bremzes. Paātrinājums, var teikt, bija pēdējais, kas lika aizraut elpu.
M.S.: Bremzēšana gan bija viena lieta – kad es pirmajā dienā nobraucu kādus 70 kilometrus, kas bija 30 apļi rūpnīcas poligonā, varbūt pašās beigās es sāku bremzēt tā, kā man patika. Jo likās, ka vajag nobremzēt, – nē, vēl var. Tad par metru, pusotram metram lieku to bremzēšanu vēlāk un vēlāk…
Testi ir viens, sacensības – kas pilnīgi cits...
M.S.: Protams, sacensībās visam ir jābūt jau zemapziņā. Tam visam jau ir jāstrādā.
Polijā bez hibrīda, Latvijas posmā ar hibrīdu – kādas tur ir milzīgākās atšķirības? Svara ziņā būs tas pats – vienalga, ir hibrīds vai nav. Kādas ir galvenās izmaiņas pilotam un stūrmanim?
M.S.: Noteikti no vienas puses ar hibrīdu, ne rezultātu ziņā, bet būs nedaudz vienkāršāk braukt. Tāpēc, ka mums būs visu laiku pieejami 380–400 zirgspēki, kas nāk tikai no iekšdedzes dzinēja.
Kad pārkāpsim uz hibrīda piedziņu, ir brīži, kad ar hibrīdu slēdzas klāt. Protams, es zinu, kad tas notiek, es to regulēju ar gāzes pedāli, bet brīžiem mums ir 400, brīžiem ir 500 zirgspēki.
Tas noteikti nedaudz sarežģī lietas Renāram, jo viņš brīžiem neredz to, ka esmu izmantojis hibrīdu, kas nozīmē, ka mums paātrinājums būs ātrāks, bet brīžiem – lēnāks.
Ko tas nozīmē? Tas nav tikai pedālis, gan jau tu uz stūres uzspied kaut ko?
M.S.: Nē. Ir automātiska reģenerācija, ko mēs saregulējam pirms ātrumposma. Brīdī, kad mašīnai ir veikta uzlāde, kad notiek reģenerācija caur bremzēšanos, tad panelī iedegas lampiņa, ka man ir pieejama hibrīda enerģija. Tad ar gāzes pedāli, kam ir divas atdures – pirmā uz 70% ir iekšdedzes dzinējs, un ir vēl 30% atdure pēc tam..
Bet kurā brīdī? Vai tu pabrīdini, Renāram uzbļauj?
M.S.: To noteikti būs grūti tā izdarīt. Ir kaut kādas vietas, kur mēs esam ar inženieri runājuši, ka tas būtu jāiekļauj stenogrammā, lai gan es, gan Renārs būtu sagatavojušies. Noteikti būs jāiziet cauri pirmajiem treniņiem, lai mēs saprastu, kurā brīdī to pareizi izmantot.
Vai, nākot ārā no līkuma, to var izmantot? Taisnē, loģiski, viss iet uz pilnu jaudu. Kur ir tā hibrīda priekšrocība, ka var dabūt to lielo ātrumu?
M.S.: Visticamāk, pēc datiem skatoties un ar inženieriem runājot, ir jāpievērš uzmanība vairākām lietām.
Nav vajadzība izejā no līkuma, kad riteņi jau tāpat spolē, pielikt klāt vēl 100 zirgspēkus, lai riteņi spolē vēl vairāk, bet paātrinājuma nav.
Tur būs jāatrod tās pareizās vietas, kad taisnvirzienā izmantot hibrīdu. Vai arī brīžos, kad ir vajadzīgs mašīnu izglābt no lielākas sānslīdes un ir vajadzīga kāda papildu jauda un palīdzība.
Polija un Latvija – vai abās sacīkstēs brauksiet WRC ieskaitē?
M.S.: Jā. Tā ir WRC ieskaite, tikai mēs esam nosacīti apakškategorijā Polijā, kas ir bez hibrīda. Mēs skaitāmies kā WRC1 klase.
Kas stūrmanim ir lielākais izaicinājums šajā ziņā?
R.F.: Spēt viņam nolasīt, jo mūsu temps noteikti augs, bet, kā mēs jau runājām, abiem noteikti būs vairāk pirms rallija jāpiestrādā pie tā, ko viņš grib dzirdēt no manis. Varbūt būs no kaut kā jāatsakās un citur jāpieliek klāt, lai nebūtu tādu situāciju, ka es kaut ko nepaspēju.
Cik būtiski ir šie divi posmi – Polija un Latvija atspēriena ziņā? Cik lielu atbildību tas uzliek, domājot par tevi, kurš neslēpj savu lielo mērķi kādreiz kļūt par WRC čempionu? Cik atbildīgs būs jūsu iznāciens? WRC promoteri no savas puses skatās, vai viņi tika vai netika galā ar šo mašīnu, vai ir šīs elites braucējs vai nav?
M.S.: Noteikti mums ir iedota iespēja uz šiem diviem posmiem. Pirmais – Polijas posms, lai iekļautos vispār komandā, iekļautos ar mašīnu, jo tomēr tehnoloģiskās atšķirības ir ļoti lielas.
Mums ir dots mazs laiks, lai mēs iemācītos.
Protams, pēc tam jau būs eksāmens – Liepājas posms, kur brauksim ar pilnās kategorijas mašīnu. Tad jau noteikti, ka visiem ļoti interesēs, jo pasaules čempionātā mēs braucam 10–11 braucēji. Mēs esam tie vienpadsmitie braucēji. Noteikti, ka kādam, kurš apsver ideju ar mums runāt arī pēc šiem diviem rallijiem, viņiem ļoti interesēs, kas notiek.
Nav noslēpums, ka tas maksā ļoti dārgi – braukt ar "Rally1" klases mašīnu. Tu saki lielu paldies promoteriem. Cik liels darbs, cik liela daļa kumosa ir sponsoru atrastā nauda, cik nosedz promoteri, cik lielu ieguldījumu arī Raimonds Strokšs kā organizators ir devis, lai visu to trio vai quatro saliktu kopā, lai varētu braukt ar "Rally1" mašīnu?
M.S.: Pirmkārt tas darbs jau sākās pirms kāda gada, pusotra. Raimonds Strokšs bija tas, kuram radās tā trakā ideja: "Hei, organizēsim pasaules čempionāta posmu Latvijā! Mums vajadzētu latviešus WRC mašīnā." Es atceros, ka mēs ar Raimondu Strokšu aizgājām pie mana tēva, kurš ir ļoti tuvu visiem mūsu sporta procesiem. Mēs viņam prezentējam to ideju, viņš tā ļoti skeptiski uz mums skatās: "Nu kā, beidziet. Mēs un WRC? Būtu jau ļoti forši, bet kā tas vispār ir iespējams?" Tad atradām nedaudz pareizos kanālus.
Mums rezultāti pagājušogad Eiropas čempionātā ļāva kļūt interesantākiem.
WRC promoters bija tas, kurš teica, ka viņi arī domā par jauno talantu attīstību, ir jādod iespēja jaunajiem braucējiem. Viņiem ir konkrēts budžets, cik viņi ir gatavi palīdzēt un cik viņi iesaistās šajos procesos, tāpat arī "M-Sport Ford" komanda nāk ar savu pienesumu.
Vai jums ir opcija tikt arī pie otras iespējas ar šādu atbalstu? Es saprotu, ka šī ir tā jauno talantu programma, kurā pamēģini.
M.S.: Šobrīd mums ir vienošanās un līgums par diviem posmiem. Teorētiski šajā programmā ir paredzēti vēl citi braucēji pēc mums. Noteikti viss ir atkarīgs no tā, kā mēs sevi parādīsim šajos divos posmos. Ja perspektīva nebūs tāda, kādu viņi vēlas redzēt, visticamāk, nebūs sarunu par trešo un ceturto posmu. Tāpēc ir ļoti, ļoti svarīgi, kā mēs spējam sevi parādīt. Ne tikai rezultātu ziņā, bet ar savām darbaspējām un visu pārējo.
Renār, visi ātrumposmi ir publicēti. Liela daļa ir zināma, kuri ceļi būs. Jums jau arī ir zināmi tie ceļi. Vai tur tagad spiegi mežā skatās, vai kāds nebrauc? Vai ir savi, vai varbūt sveši cilvēki, kas no ārzemēm atbraukuši skatīties, lai tur neviena mašīna nebrauc un netrenējas?
R.F.: Gan jau ir cilvēki, kas to lietu pārbauda. Mums tādā ziņā ir ar mājas posmu paveicies, ka mēs tomēr daudzmaz visus ātrumposmus zinām. Tā kā esmu gandrīz divreiz vecāks par Mārtiņu, tad es no tiem visiem varbūt vienu neesmu braucis.
Vai jūs drīkstat tur braukt un trenēties?
M.S.: Šobrīd, kad ir publicēts [maršruts], mēs nedrīkstam tur braukt.
Aiziet vienkārši pastaigāties?
M.S.: Man liekas, tagad kartē ir ievilktas sarkanās zonas, kurās, ja tev nav kāds īpašs attaisnojums, ka tu tur dzīvo vai ome tur dzīvo, tad īsti nedrīksti tur būt.
Tu neesi noīrējis tur māju?
M.S.: Nē. Gandrīz, man liekas, sanāca – vismaz pagājušogad bija Nīcas pusē viens ātrumposms Eiropas čempionātā. Es pāri upei tur dzīvoju. Tad es teorētiski tajā zonā drīkstēju atrasties. Tur es varēju tikai upes otrā pusē paskatīties.
Par WRC čempionātu, jauno punktu skaitīšanas sistēmu varētu atsevišķi runāt. Līdz šim ir bijuši četri posmi, ir četri dažādi uzvarētāji. Kā jūs raugāties? Ir tāda neprognozējamākā sezona?
M.S.: To punktu sistēmu ir grūti saprast. Es līdz galam īsti nesaprotu, kā tā sistēma darbojas.
Lielākais uzsvars jāliek uz pēdējo dienu?
M.S.: Teorētiski, jā. Sanāk tā – ja tu esi uzvarējis ralliju, tas nebūt nenozīmē, ka esi atvedis mājās vairāk punktu. Man liekas, divi tādi precedenti šogad jau bijuši divos posmos. Pie tā arī būs vēl jāpierod.
Manuprāt, sezona šobrīd ir viena no interesantākajām. Varbūt braucēju nav tik daudz, bet kvalitāte tām sacensībām ir.
Ko jūs paši gribat parādīt tieši WRC?
M.S.: Nerunājot par sportiskajiem mērķiem un rezultātiem, šī iespēja ir jāizbauda gan mums pašiem, gan arī jums visiem, kas atbrauks gan uz Polijas, gan Latvijas posmiem. Ir jādod tā svētku sajūta, ka mēs latvieši varam un latvieši ir WRC.
Labi, bet tagad ERC – Eiropas rallija čempionāts, kur jums šobrīd jāaizstāv vicečempionu gods. Arī tur jūs turpināt braukt. Ungārijā neveiksmīgi, bet ar "Rally2" klases mašīnu. Kā ar to esat apraduši? Kā jūs to līdz šim vērtējat? Kādas ir sajūtas pirms Spānijas?
M.S.: Mums ir jauns auto – "Toyota Yaris GR ". Varbūt vēl ne uz 100% šobrīd, jo tomēr Ungārijas posms bija tikai pirmās sacensības. Nebūt nebija tik vienkārši uzreiz sacensību režīmā, jo ir lietas, kas pamainās. Es domāju, ka mēs aprodam.
R.F.: Vismaz man šī mašīna patīk labāk. Kā esam jau runājuši, mēs šajā mašīnā jūtamies kā mājās. Ja tajā mašīnā mēs jutāmies tā, it kā brauktu ar darba mašīnu, tad šī jau ir tā kā mūsējā.
Kas ir galvenā atšķirība, kas rada to sajūtu? Ātrums, vadāmība?
M.S.: Kopējā aura tajā mašīnā. Man liekas, tas jau ir līdzīgi kā ar citām lietām – vai nu tev izveidojas tā saikne, vai īsti neizveidojas.
Vēl divi jautājumi jums, kurzemniekiem, liepājniekiem. Viena lieta – pirms safari rallija visi elites sportisti tika aizvesti parādīt savvaļas dzīvniekus, ar gaisa baloniem izlidināti. Kas, jūsprāt, Kurzemē ir jāparāda?
M.S.: Ja skatās kartē, ja tu dzīvo "Līvas" viesnīcā vai "Promenādes" hotelī, tad uz WRC Liepājas servisa parku vari aizbraukt ar laivu. Es domāju, tā ir vēl viena lieta, kas noteikti būs jāparāda, ka to arī var izmantot.
Futbolā Liepāja pret Grobiņu – Dienvidkurzemes jaunais derbijs. Nevar teikt "Kurzemes", jo tad šķiet, ka ir Ventspils un Liepāja. Dienvidkurzemes derbijā kurā pusē esat jūs?
R.F.: Tā kā man tēvs dzīvo Grobiņā, es teikšu, ka esmu Grobiņas pusē.
Tu drīksti šobrīd atbildēt uz šo jautājumu? Jābūt diplomātiskam...
M.S.: Es diplomātiski. Tieši tajā ceturtdienā, kad bija tā spēle, es vakarā atbraucu uz Liepāju. Vēlu vakarā varēju dzirdēt, ka arī Liepājā notiek ļoti skaļas svinības par Grobiņas uzvaru. Man liekas, ka šobrīd ļoti dalās – Liepājā, kaut kur aizejot, ir jautājums, uz kuru nevaru tā viennozīmīgi atbildēt.
R.F.: Ne velti ir teiciens, ka Grobiņa ir Liepājas galvaspilsēta.
M.S.: Tā [Grobiņas treneris] Viktors Dobrecovs noteikti tagad domā.
Ar nepacietību gaidām vasaru. Jums jau tūlīt pat jādomā par Eiropas rallija posmu, pēc tam Polija un Latvija. Viss turpinās.
