Larisa ar pirkstiem sajūt un saredz katru pavedienu, kā tas jāsavij. Šoreiz tapojot top šalle pašai – sarkana, jo šī krāsa vislabāk viņai piestāv, atzina rokdarbniece. Izvēlēts skujiņu raksts un smalka dzija, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgam, jo pēc tam kļūdu izlabot ir tikpat kā neiespējami. Larisa šai jomā ir ļoti prasīga – visam jābūt precīzi.
Pēc profesijas Larisa ir šuvēja, bet jau no 26 gadu vecuma to darīt vairs nevar, jo slimība viņai neatgriezeniski atņēma redzi.
"Sākums jau visiem ir grūts. Nevar pierast uzreiz, kad tā pēkšņi sāk neredzēt, pēc tam lēnām, lēnām... Nesēdēsi taču, neko nedarot. Kaut ko sāku taisīt, gatavot mājās. Vienīgais, ko es nevaru – pankūkas izcept. Mīklu es taisīju, un draudzene nāca un cepa, un tad mēs ēdām. Kabaču pankūkas mums garšo," pastāstīja Larisa.
Larisa uzsvēra, ka daudz ko iemācījusies rehabilitācijās Rīgā un Liepājā – pīt ar klūdziņām, tapot, arī filcēt, mezglot un rakstīt Braila rakstā. Savulaik viņa tajā rakstījusi vēstules, bet šobrīd visbiežāk – ēdienu receptes.
Uz galda viens aiz otra rindojas Larisas rokdarbi – cepures, šalles, čības, klūdziņu pinumi, bet viens ir īpašs – groziņš sirds formā.
"Šo groziņu mēs pinām Juglā kopā ar vīru. Pusi es un pusi viņš, šitā ir kā sirsniņa. Tā stāv mājās tagad," sacīja Larisa, par savu vīru Jāni runājot ar lielu mīlestību. Viņi satikās rehabilitācijas centrā Juglā. Arī viņš bija neredzīgs, un kopīgs dzīves stāsts satuvinājis. Nu jau pagājuši trīs gadi un četri mēneši, kopš viņš ir aizgājis mūžībā.
"Viņš visu ko darīja, viņš mācēja vairāk nekā citi. Kaimiņi nāca pie mums un prasīja viņam, lai salabo vai nu slēdzi, vai nu dušu," atminējās Larisa.
Larisas kundze nebeidz vien pateikties visiem, kas viņai ikdienā palīdz gan ar sadzīviskām lietām, gan radoši pilnveidoties. Liels atspaids ir arī Kuldīgas dienas aprūpes centrs, uz kuru viņa nāk regulāri. Grūtāk esot mājās. "Dažreiz viena pati sēžu. Tā vientulība, tā ir. Citreiz asaras no tā tek, tad visu laiku par vīru ir jādomā."
Ilgi grūtsirdībai viņa neļaujas un saka – ir jāizmanto visas iespējas būt cilvēkos. Uz dienas centru Larisas kundze cienastam atnesusi arī pašas cepto kūku.
