Radio vilks dabā

Ko var izdarīt cilvēks lai atjaunotu upes straujteci?

Radio vilks dabā

Viss par un ap bitēm

Copes sezona ir atklāta!

Pēc garās ziemas dažviet piemājas dīķos noslāpušas zivis; iemesli – dažādi

Daudzus piemājas dīķu īpašniekus pavasarī piemeklē nepatīkams skats, jo ziemas laikā tajā noslāpušas jeb bojā aizgājušas lolotās zivis. Zivju izslāpšanas iemesls ir skābekļa trūkums ūdenī, bet tam iemesli var būt dažādi – arī skaistie ūdens augi, kas ziemā patērē zivīm vajadzīgo skābekli, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja copes eksperts Einārs Siliņš.

Arī šogad daudzu dīķu īpašniekus piemeklējusi problēma, ka pēc garās ziemas dīķī izslāpušas jeb skābekļa trūkuma ūdenī dēļ nomirušas zivis. Iemesli, kāpēc zivīm dīķī trūcis skābekļa, var būt dažādi, stāstīja Siliņš. 

Pirmkārt, šī ziema daudzviet bija īpaša ar to, ka, kolīdz ledus dīķos sasala, tas noturējās gandrīz visu ziemu. Ja citus gadus ziemas laikā atkūst vismaz dīķu malas, tad šogad daudzviet tā ilgstoši nenotika. 

Tāpat zivju slāpšanu var veicināt rudenī dīķī sapūstās un iesalušās lapas, kas trūdēšanas procesā paņem zivīm vajadzīgo skābekli. 

Protams, katrs gadījums ir individuāls, jo zivju slāpšanu ietekmē gan dīķa lielums un dziļums, gan avotu esamība vai neesamība, gan dīķa grunts un aizaugšanas pakāpe, un pats svarīgākais – zivju daudzums tajā. 

"Pirmkārt, vajag izdomāt, ja tu roc sev piemājas dīķi, vienalga, cik lielu tu to roc, jāizdomā – kāpēc tev tas ir vajadzīgs? Varbūt noliec vasarā ūdens spaini pie mājas lieveņa un būs labi. Tas tāds melnais humors.

Bet, ja tu to dīķi roc, tad ir jāizdomā, kam tu to roc. Ja roc zivīm, tad tev ir jārēķinās ar skābekļa daudzumu ziemā, jo vēl jau pagaidām mums tās ziemas ir," uzsvēra Siliņš.

Ja dīķī ir vēlme audzēt arī ūdensrozes un citus augus krāšņumam, protams, vasarā tas būs ļoti skaists un zaļš, bet tad tajā var laist iekšā vien pāris dekoratīvās karpas oranžā, sarkanā vai dzeltenā krāsā, uz kurām paskatīties un papriecāties, bet tas arī viss, viņš skaidroja.

"Jo viss, kas atradīsies ūdenī, pēc tam patērēs skābekli ziemā. Viss. Pilnīgi viss. Tā kā ir jārēķinās ar [nepieciešamo] dīķa dziļumu un lielumu, un ar ūdens pieplūdi arī," norādīja Siliņš. 

Ja dīķis tomēr paredzēts zivju turēšanai vai audzēšanai, no ūdensaugiem jāatvadās. Dīķis nedrīkst būt par seklu, un tajā nedrīkst būt pārāk daudz zivju. Ja dīķī ir pārapdzīvotība, zivis no slāpšanas izglābt ir grūti pat ar āliņģu veidošanu un aerācijas veikšanu ziemā. 

Tāpat rudenī var veikt arī papildu piesardzības pasākumus, lai izvairītos no zivju noslāpšanas. 

"Ir man pazīstami cilvēki, kas uz ziemu, neatkarīgi no tā, vai ledus būs vai nebūs, saliek iekšā dīķī tādus diezgan nopietnus baļķus, kokus. Vienkārši aiziet uz mežu, salasa un saliek iekšā no krasta, lai pēc tam var viegli izvilkt ārā. Koks uztur siltumu – mazākā atkusnī tam uzreiz apkārt veidojas caurumi," ieteica Siliņš.

Par un ap copi

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti