Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" sarunājas karjeras konsultante Jolanta Jasukeviča un Rīgas valsts 3. ģimnāzijas karjeras konsultante Diāna Šķēle.
Visās Latvijas skolās nav karjeras konsultanti, skaidro Šķēle. Skolās ir pedagogi-karjeras konsultanti – organizatori un profesionāli karjeras konsultanti ar atbilstīgu izglītību. Rīgā ir apmēram 45–50 karjeras konsultanti.
Jasukeviča pauž, ka karjeras konsultantu trūkuma dēļ dažreiz bērni brauc no ļoti tāliem novadiem uz konsultāciju, jo viņiem nav pieejama konsultantu palīdzība savos novados.
Vēlākais laiks bērnam karjeras konsultācijai ir 9. klase. Tas ir laiks, kad ir jāizvēlas tālākas mācības.
Karjeras konsultēšanā ir dažādas pieejas, cilvēki strādā radoši, bieži izpilda testus. Individuālā konsultācijā cenšas stundā vai pusotrā dabūt rezultātu, bet tam nepieciešama sagatavošanās – iepriekš aizpildīti testi. Tāpat konsultācijas sarunai nepieciešama paša jaunieša vēlme. Konsultācija nav nepieciešama visiem jauniešiem, daudziem izvēle jau ir izdarīta.
Ir novērots, ka skolēni negrib vērsties pie karjeras konsultanta, kurš skolā pilda vēl kādas funkcijas, strādājot ar skolēniem, akcentēja Jasukeviča.
Karjeras konsultanti strādā arī ar vecākiem. Vecāki mēdz izdarīt spiedienu par kādu konkrētu profesiju vai nemitīgi vēlas uzzināt, vai jaunietis ir izdarījis izvēli, tas ir apgrūtinoši. Svarīgi mācīt bērnus pieņemt lēmumus, vecāki bieži paši pieņem lēmumus bērna vietā.
Palīgs bērnam karjeras veidošanā pieejams šeit.
Bieži cilvēkam, kuram daudz kas padodas, ir grūtāk nonākt pie rezultāta. Jasukeviča nekad jauniešiem nejautā par viņu sekmēm, bet gan par to, kas viņiem patīk. Labam karjeras konsultantam jābūt spējai ātri "atvērt" jaunieti.
Lēmuma pieņemšanu veic jaunietis, bet konsultanti ir pavadoņi.
