Šorīt lielā daļā Latvijas lija, bet iepriekšējās, pavasarīgi saulainajās dienās un Lieldienu nedēļas nogalē, kas gaidāma rekordsilta, notiek intensīva putnu pavasara migrācija, ko redzēs daudzi, kas brīvdienās dosies dabā.
Ornitoloģe Elīna Gulbe stāsta, ka lauči – tukli, melni ūdensputni ar baltu pieri un negantu balsi – jau ir ieradušies ligzdošanas vietās. Šobrīd lauču tēviņiem risinās pavasara kautiņi, bet mātītes olu dēšanu varētu sākt ap 10. aprīli. Laučiem pēdējos gados novērojama tendence nelielā skaitā ziemot arī Latvijā, bet pārsvarā tie atceļojot no Eiropas. Pie mums šie putni ir parādījušies jau pirms vairāk nekā nedēļas.
Saulainajās dienās nedēļas nogalē, izejot dabā, dzirdēsim arī varenu citu putnu balsu simfoniju.
"Žubītes varētu vairāk dziedāt, ir ziņas par pirmajiem čuņčiņiem, kas ziemo Āfrikas ziemeļos. Jā, strazdi riktīgi dziedās – tas noteikti!" stāsta ornitoloģe.
Jau no visiem Latvijas novadiem saņemti ziņojumi par balto stārķu atgriešanos, ko gaidām kā pavasara vēstnešus. Vietnē dabasdati.lv šorīt bija 53 ziņojumi. Pirmie ligzdas uzmeklē tēviņi, un šogad agrākais bijis visai steidzīgs – novērots jau februāra beigās, bet melnais stārķis – marta vidū.
Visus gadus aprīļa pirmajās dienās stārķi ierodas masveidā, un šogad nebūs citādāk. Baltajiem stārķiem ir raksturīgi, ka tie piesaistījušies nevis viens otram, bet ligzdai. Šajās dienās mātītes arī varētu sākt ierasties un būs ligzdas, kurās redz jau divus putnus, tagad lielākoties redz pa vienam
Kopumā svēteļu ierašanās no Āfrikas dienvidiem notiekot aptuveni tāpat kā katru gadu, un arī tie masveidā sāks dēt olas ap 10. aprīli. Latvijā ligzdo ap 14 000 balto stārķu pāri, skaitu precizēs šogad paredzētā lielā stārķu skaitīšana, kas notiek ik pa desmit gadiem.
"Dati rāda, ka ļoti stabili samazinās ligzdošanas rezultāti. Kad stārķu bija mazāk, tie izaudzināja vairāk mazuļu," stāsta Gulbe.
Tomēr visaktīvākā šobrīd ir caurceļotāju migrācija. Putni mēdz nolaisties, lai atpūstos, un tad var ieraudzīt arī unikālas sugas.
"Caur Latviju masveidā norit sējas un baltpieres zosu migrācija, kas dodas uz ligzdošanas vietām taigā un tundrā. Lielajos baros ir tūkstošiem putnu, un tajos var saskatīt arī retās zosis. Īsts "džekpots" ir sarkankakla zoss – tā pagājušajā svētdienā novērota divās vietās – pie Rūjienas un Svētes palienē. Tā tiešām ir intriga, kur tās redzēsim šonedēļ. Tās ir ļoti retas zosis, kas ierakstītas pasaules Sarkanajā grāmatā kā apdraudētas," stāstīja Gulbe.
Jebkuram interesentam norises putnu, tajā skaitā stārķu ligzdās jau kopš 2012. gada iespējams vērot Latvijas Dabas fonda tiešraižu kamerās. Šobrīd ir pieslēgtas astoņas, un paredzēts uzlikt vēl četras vai piecas, skaidroja ornitologs Jānis Ķuze, kurš bija devies ierīkot jaunu kameru.
"Ir jau trīs ligzdas, kurās putni jau perē olas. Abas divas jūrasērgļu ligzdas – jau labi zināmā ligzda Durbē, kur šogad perē divas olas, bet ligzdā Ķemeru nacionālajā parkā perē vienu – tiem sanāca negadījums, pirmo olu aizdēja garām ligzdas bedrītei, tā tur arī palika. Olas jau perē arī vistuvanagu ligzdā Rīgā blakus bērnu slimnīcai," pastāstīja Ķuze.
Latvijas Dabas fonda monitorētajā melnā stārķa ligzdā šobrīd atgriezies viens putns, bet baltā stārķa ligzdā – abi. Tomēr visaktīvākā ir caurceļotāju, galvenokārt dažādu zosu migrācija, kas savukārt cauri Latvijai dodas vēl tālāk uz ziemeļiem. Nākamajā nedēļas nogalē notiekošajās Putnu dienās daudzviet Latvijā paredzētas ornitologu vadītas putnu vērošanas ekskursijas.
