Iepazīstinot ar izstādi, radošais producents Voldemārs Dūdums stāsta par “brazilvuda” jeb brazilkoka ceļu līdz Liepājai: “Stāsts iesākās pirms vairāk nekā 120 gadiem, kad 1884. gada rudens vētrā pie Ulmales uz akmeņiem uzskrēja franču burinieks “Le Tage”. Tas bija ceļā no Haiti uz Liepāju, un kravā tam bija Brazīlijas sarkankoks, paredzēts Krievijas cara galmam. Tā vietā melnais, dzelzim līdzīgais koks nogrima Baltijas jūras dzelmē, kur pacietīgi ripinās vēl šobaltdien. Laiku pa laikam Sārnates galdniekam Kārlim Rubenim vecie zvejnieki atnesa izskaloto “brezilkoku” un stāstus par nažu spaliem, kas krāso plaukstas sarkanas. Par melnā koka skaidās vārītiem tīkliem, kas kļūstot rudi. Vai ar tādu pašu metodi krāsotām Lieldienu olām. Tikmēr pāvilostnieks Rolfs Jansons no atrastajiem kokiem uz metāla virpas virpo vīna pudeļu aizbāžņus.
Rolfa un Kārļa stāstu iespaidota, māksliniece Kristīne Abika nolēma atrast veidu, kā brazilkokā noslēpto krāsu atdzīvināt uz audekliem, bet fotogrāfs Māris Ločmelis fiksēja īsos mirkļus, kad koka skaidas iekrāso ūdeni tumši sārtu un brazilkoka asinis vēl nav atdzisušas.”
Šī ir “brazilvuda” stāsta pirmā daļa – daļa, kurā brazilkoka krava ar 120 gadu kavēšanos ierodas Liepājā un iekrāsojas ''Lielajā dzintarā''. “Neviens nezina, cik daudz brazilkoka sprunguļu vēl gaida izkāpšanu krastā, bet ir pilnīgi skaidrs, ka sarkanais koks aizraus vēl daudzus un stāstam būs turpinājumi,” atzīmē izstādes rīkotāji.
Izstādē skatāmās mākslas formas autori definē kā mākslas un procesa dokumentāciju, ko klātienē aicina piedzīvot ikvienu.
Par māksliniekiem
Teātra māksliniece un gleznotāja Kristīne Abika dzimusi 1975. gadā. Mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības un Scenogrāfijas nodaļas. Veidojusi scenogrāfiju un tērpus vairāk nekā 40 teātra izrādēm, saņēmusi vairākas “Spēlmaņu nakts” nominācijas, kā arī “Čaikas balvu” Krievijā. Veidojusi vairākas personālizstādes un grupu izstādes. Ilgstoša Kristīnes Abikas aizraušanās ir “neglancētie” priekšmeti. Izskaloti no jūras, atrasti “Latgalītē”, metāllūžņu nodošanas punktos un citās dārgumu krātuvēs, tie veido personisko "kunstkameru", kas kļūst par iedvesmu tālākajiem zīmējumiem, gleznām, scenogrāfijai.
Māris Ločmelis (1978) – fotogrāfs ar divdesmit gadu pieredzi. Profesionālo fotogrāfa izglītību ieguvis Rīgā, ko 2011. gadā papildinājis ar maģistra grādu modes fotogrāfijā no Londonas Mākslu universitātes (University of the Arts London, London College of Fashion). 2003. gada nodibinājis savu fotostudiju “SunsStudio”. Māra pamatnodarbošanās ir reklāmas fotogrāfija. Kopā ar Raimo Lielbriedi ir pirmie fotogrāfi Latvijā, kuri atdzīvinājuši vēsturisko 19. gadsimta ambrotipu (“wet plate”) fototehniku. Vairākas “wet plate” fotogrāfijas savā kolekcijā ir iegādājies Latvijas Fotogrāfijas muzejs, un tās ieguvušas lielu popularitāti arī privāto klientu lokā. Organizējis vairākās personālizstādēs un piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Meksikā, Polijā un Krievijā.
Izstāde līdz 13. septembrim skatāma koncertzāles darba laikā. Ieejas bez maksas. Norisi atbalsta Liepājas pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds.
