Horvātijas parlamenta vēlēšanas var uzskatīt par uzticības pārbaudi pie varas esošajai centriski labējai Horvātijas Demokrātiskajai savienībai (HDZ) un tās līderim, premjerministram Andrejam Plenkovičam. Partija pie varas teju nepārtraukti ir kopš 1990. gada, kad Horvātija vēl bija daļa no Dienvidslāvijas. Tikai divos parlamenta sasaukumos partija bija opozīcijā. Pēdējos gados Horvātijas Demokrātiskā savienība ir bijis vadošais spēks koalīcijas valdībās.
Vēlētāju aptaujas uzrāda, ka valdošā partija saglabās savu līderpozīciju. Pēdējās aptaujas liecina, ka no 151 vietas parlamentā HDZ var iegūt apmēram 60.
Taču uz iespēju pielikt punktu valdošās partijas varai cer esošā opozīcija. Vairums opozīcijas spēku ir apvienojušies vienotā blokā, kura nosaukums ir "Taisnības upes".
Šī kreisi centriski orientētā bloka virzītājspēks ir Horvātijas Sociāldemokrātiskā partija. Kā noprotams no apvienības poētiskā nosaukuma, galvenais mērķis ir panākt taisnīgumu kā valsts pārvaldībā, tā arī iedzīvotāju ikdienā.
Opozīcijas spēku ieskatā Horvātijas Demokrātiskās savienības valdību laikā ir bijusi labvēlīga augsne korupcijai. Līdzšinējās valdības laikā gaismā nākuši tādi korupcijas skandāli kā valsts vai Eiropas Savienības fondu līdzekļu ļaunprātīga izmantošana vai savējo cilvēku ielikšana amatos.
Opozīcija īpaši kritizē neseno tiesneša Ivana Turudiča apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Viņš raksturots kā ciešs valdošās partijas sabiedrotais. Apstiprināšana amatā notikusi par spīti tam, ka atklātībā nāca viņa privātā sarakste saziņas lietotnē "WhatsApp" ar kādu korupcijā apsūdzētu amatpersonu.
Aizvadīto astoņu gadu laikā premjerministrs Andrejs Plenkovičs dažādu skandālu, kā arī amatu pārdales dēļ nomainīja 30 ministrus.
Nevalstiskās organizācijas "Transparency International" Korupcijas uztveres indeksā Horvātija Eiropas Savienības valstu vidū ieņem piekto vietu no beigām ar 50 punktiem.
Tas liecina, ka valstī zināmā mērā ir izjūtama korupcijas klātbūtne.
Lielu atbalstu vadošajam opozīcijas spēkam – Sociāldemokrātiskajai partijai – deva valsts prezidenta Zorana Milanoviča paziņojums pirms mēneša, ka viņš opozīcijas uzvaras gadījumā būs partijas atbalstītais premjerministra kandidāts.
Viņš arī paziņoja, ka no prezidenta amata atkāpsies tikai opozīcijas uzvaras gadījumā un ja gūs parlamentārā vairākuma atbalstu apstiprināšanai valdības vadītāja amatā. Šādi skaļi paziņojumi lika Horvātijas Konstitucionālajai tiesai nākt klajā ar lēmumu, kas Milanovičam liedz kandidēt vēlēšanās, ja viņš neatkāpjas no prezidenta amata. Milanovičs ir kritizējis tiesnešu lēmumu, taču arī nav reģistrēts vēlēšanās kā kandidāts.
Milanoviča iesaistīšanās vēlēšanu kampaņu būtībā aizēno divu spēcīgu personību – prezidenta un premjerministra – publiskie komentāri un apsūdzības viena otra virzienā. Milanovičs asi kritizē Plenkoviču un saista viņa pārstāvēto partiju ar korupciju valstī, Plenkovičs savukārt pārmet Milanovičam konstitucionālo normu neievērošanu un to, ka viņš vēlas vadīt valdību, nekandidējot vēlēšanās.
Pēdējās dienās pirms vēlēšanām notikušajos kampaņas pasākumos politiķi pauž pārliecību par saviem panākumiem gaidāmajās vēlēšanās.
Horvātijas Demokrātiskā savienība un tās līderis savā kampaņā izceļ to, ka partija spēj nodrošināt stabilitāti un attīstību.
"Mēs stiprināsim visas mūsu institūcijas, respektēsim tiesu varas neatkarību, turpināsim cīņu pret korupciju, cīnīsimies par ekonomiski spēcīgāku Horvātiju, kā arī demogrāfiski dinamiskāku Horvātiju. Mēs tieksimies uz godīgāku Horvātiju, kur taisnīgums ir ātrāks un efektīvāks, kur veselības aprūpe ir pieejamāka, un, protams, nodrošināsim, ka Horvātijas sabiedrība ir labāk izglītota, un investēsim infrastruktūrā," sacīja Plenkovičs.
Citā kampaņas pasākumā Plenkovičs pauda viedokli, ka viņa partija gūs vispārliecinošāko uzvaru, kāda jebkad bijusi.
Pārliecināts par uzvaru jūtas Sociāldemokrātiskās partijas līderis Pedža Grbins:
"Mēs uzvarēsim vēlēšanās, un šīs sarunas būs liekas, jo mani tās šobrīd nesatrauc. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs spēsim izveidot valdību ar partijām, kurām ir līdzīgs ideoloģisks redzējums. Vai mēs panāksim taisnīgumu? Jā, mēs varēsim. Joprojām ir mazākas partijas, kas pārvarēs slieksni, un ir mazākumtautību pārstāvji, kas izvēlas savus pārstāvjus Horvātijas parlamentā."
Mazāko partiju līderi tikmēr uzsvēruši savu politisko spēku izšķirošo nozīmi jaunas koalīcijas izveidē. Viena tāda partija, kas var izšķirt nākamās koalīcijas sastāvu, varētu būs kreisi orientētā "Mēs varam".
Katra papildu vieta, ko iegūstam, garantē, ka nākamā valdība būs tā, kas īstenos Horvātiju, kādu esam iecerējuši. Tā būs balstīta vērtībās, ko dala politiskie spēki no centra un kreisā spārna, un visbeidzot mūsu konstitūcijā ierakstītajās vērtībās," teica partijas līdere Sandra Benčiča.
Latvijas Radio sazinājās ar diviem žurnālistiem, kuri ikdienā seko līdzi notikumiem Horvātijā. Lūgti komentēt līdzšinējo kampaņas gaitu, abi uzrunātie politikas vērotāji norādīja, ka šī ir atšķirīga kampaņa, un izceļ prezidenta Milanoviča aktīvo klātbūtni.
Brīvžurnālists Dalibors Dobričs uzsvēra, ka kampaņas gaitā nav bijušas nopietnas premjera kandidātu debates.
"Nebija televīzijas debašu, kurās piedalītos vadošie kandidāti. Bija dažas par konkrētiem jautājumiem ar kandidātiem noteiktās jomās un tā tālāk. Taču neviens premjerministra kandidāts nav piedalījies debatēs formātā viens pret vienu un nav īsti debatējis. Esošais premjerministrs Plenkovičs atteicās piedalīties jebkādās debatēs, sakot, ka viņam īstenībā nav, ar ko runāt. Lai gan citi viņu aicināja piedalīties, viņš atteicās. Šajā ziņā mums bija kampaņa, kas ir diezgan savāda, jo bija maz runāts par aktuāliem jautājumiem. Dažiem, bet ne daudziem," viņš pauda.
Starp tēmām, kuras ir dominējušas kampaņā, bez korupcijas minama arī ekonomika. Uzrunātie žurnālisti atzīmēja, ka Horvātijā nopietna problēma ir darbaspēka trūkums, īpaši vasaras sezonā.
To nākas ievest ne tikai no kaimiņvalstīm, bet arī no tālākām zemēm, kā, piemēram, Indijas, Nepālas, Pakistānas, Indonēzijas. Partijām ir atšķirīgas pieejas šajā jautājumā. Daļa nāk ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu viņiem vairāk tiesību un labākus dzīves apstākļus.
Citas ir noskaņotas piesaistīt atpakaļ uz dzimteni emigrējušos horvātus un aicina palielināt algas, lai valstī noturētu darbspējas vecuma cilvēkus. Daudzi horvāti labāka darba meklējumos ir pārcēlušies uz dzīvi Rietumeiropā. "Balkan Investigative Reporting Network" žurnālista Vuka Tešijas ieskatā svarīgāks jautājums ir nelegālā migrācija.
"Es runāju par nelegālo migrāciju, jo Horvātija atrodas uz tā sauktā Balkānu ceļa – nelegālās migrācijas ceļa no austrumiem uz rietumiem. Šis ir viens no galvenajiem jautājumiem kreisā un labējā spārna partiju vidū. Daži no labējā spektra aicina izvietot armiju uz robežas un tamlīdzīgas lietas, kas ir diezgan radikāls solis. Es nedomāju, ka tas notiks, bet šis ir veids, kā viņi rīko kampaņu. Tāpēc politiskās kampaņas ziņā šī ir lielākā problēma," sacīja žurnālists.
Tešija arī atzīmēja, ka starp izaicinājumiem ir sabiedrības novecošanās – pensijas nespēj augt līdzi algām.
Tikmēr Dalibors Dobričs vērsa uzmanību uz situāciju ar mājokļu tirgu Horvātijā. Viņš atzīmē, ka Zagrebā dzīvokļu cenas pat esot dārgākas nekā daudzviet Eiropā.
Horvātijā gan daudz īpašumus pērk ārzemnieki, un valsts nepārbauda darījuma naudas līdzekļu izcelsmi. Dobričs arī norādīja uz citiem problēmjautājumiem kampaņā, tostarp vienu, kuru aktualizējusi partija "Mēs varam".
"Azartspēles Horvātijā netiek kontrolētas. Ir kazino un totalizatori teju visur – blakus skolām, katrā bārā var spēlēt vai likt likmes. Tas kļūst par nacionālo krīzi kaut vai tāpēc, cik daudz cilvēkus tas skar. Arī sociālie jautājumi, kā veselības aprūpe, tika skarti kampaņas gaitā. Bet, kā jau teicu, bija tikai dažas debates kampaņā… Piemēram, enerģētika – viens jautājums, kas jebkurā citā valstī, kur notiek vēlēšanas, ir svarīgs, kaut vai investīciju dēļ atjaunojamajā enerģijā un tā tālāk. Šis Horvātijā netika pārrunāts, kas ir ļoti, ļoti savādi. Mums ir liels saules enerģijas un atjaunojamo resursu potenciāls valstī, un šī nav augstākā prioritāte," viņš sacīja.
Kas attiecas uz atbalstu Ukrainai, ekspertu vērtējumā neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma tas saglabāsies.
Tas, ka prezidents Milanovičs iepriekš ir izteicies Ukrainai nelabvēlīgi, nav rādītājs plaša mēroga izmaiņām. Abi žurnālisti piekrita, ka atbalsts varētu kļūt mazāk skaļš, ja uzvar opozīcija un esošais prezidents kļūst par valdības vadītāju.
Žurnālists Dobričs piebilda, ka Horvātijā uzturas 30 000 ukraiņu bēgļu un attieksme pret viņiem ir labvēlīga. Horvātu vēsturiskā pieredze palīdz labi saprast ukraiņu ciešanas.
Prognozēt vēlēšanu iznākumu ir grūti. Dalibors Dobričs norādīja ka Milanoviča iesaiste kampaņā ir mainījusi atsevišķu partiju nostāju sadarboties plašākā koalīcijā:
"Zināt, viņš īstenībā ir devis enerģiju un varbūt palīdzējis sociāldemokrātiem un viņu koalīcijai – to mēs redzēsim – iegūt vairāk balsu. Taču viņš ir atsvešinājis dažas citas partijas, kuras pauž, ka nevēlas iesaistīties valdībā, kas iekļauj labējās partijas. Tāpēc ir grūti pateikt, kāds būs gala rezultāts," vērtēja Dobričs.
Vuks Tešija norādīja uz to, kāda nozīme būs matemātikai un Horvātijas Demokrātiskās savienības iegūto vietu skaitam parlamentā:
"Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Horvātijas Demokrātiskā savienība iegūs kādas 60 vietas. Tas ir tuvu vairākumam. Lai arī kurš iegūst lielāko vietu skaitu parlamentā, viņiem vajadzēs parādīt ļoti labas politiskās un sarunu vešanas prasmes. Jo, veidojot nākamo valdību, nebūs iespējams izveidot kādu pēcvēlēšanu koalīciju, lai nodrošinātu vairākumu parlamentā."
Pirmos provizoriskos rezultātus Horvātijas vēlēšanu komisija publicēs jau trešdienas vakarā.
