Kopš teroristu uzbrukums Piemaskavā parādīja, ka grupējuma "Islāma valsts" teroristi nav nekur pazuduši, bet tikai snauž, gaidot īsto izdevību, Francija ir augstākajā gatavības līmenī. Un ne jau bez iemesla – straujiem soļiem tuvojas šī gada galvenais notikums sportā.
Par drošību rūpēsies tūkstošiem likumsargu
Olimpisko spēļu gaidās pieņemti diezgan radikāli drošības mēri. Atklāšanas ceremonijā sākotnēji iecerētā publika 600 tūkstošu apmērā samazināta uz pusi. Atklāšanas ceremoniju vairs nevarēs apmeklēt visi, tikai ielūgtās personas. Pati ceremonija drošības apsvērumu dēļ var tikt pārcelta no Sēnas upes uz nacionālo stadionu.
Nedēļu pirms ceremonijas ap spēļu norises vietām tiks izveidots milzu drošības perimetrs, kurā iekļūt varēs tikai ar īpaši izsniegtu QR kodu, kas skars arī vietējo iedzīvotāju ikdienu.
"QR kods ir mazliet kā gestapo vai kā pandēmijas laikā," atzīst Parīzes iedzīvotājs Rauls.
"Mēs domājām, ka olimpiskās spēles palīdzēs biznesam, bet tagad esam satraukušies,"spriež restorāna menedžeris Mehdi.
Papildus 45 tūkstošiem policistu un žandarmu, 18 tūkstošiem karavīru un ap 20 tūkstošiem privāto apsargu spēles uzraudzīs vēl divi tūkstoši likumsargu no sabiedroto valstīm, kurām Francija lūgusi papildspēkus.
Daži jau uzdod jautājumu – vai tas nav pārspīlēti un vai visa šī uzmanība nav tieši tas, ko vēlas teroristi.
Olimpisko spēļu laikā jau notikuši terora akti
LTV vaicāja Francijas drošības ekspertam Lukasam Obēnam, kā vērtēt Francijas reakciju un tās samērīgumu.
"Domāju, ka šīs būs saspīlētākās olimpiskās spēles kopš Aukstā kara beigām. Divu lielo konfliktu – Ukrainas un Gazas karu dēļ.
Tāpēc ir spēlētāji, kas varētu gribēt izmantot olimpiādi kā mērķi savas varas demonstrēšanai. Tas ir vienlaikus ierocis gan pašai Francijai, kura grib parādīt, cik tā ir lieliska valsts, gan arī agresoriem. Tāpēc uzskatu, ka Francijas reakcija ar drošības pasākumiem nav pārspīlēta."
Teroristu uzbrukumi olimpisko spēļu laikā notikuši jau agrāk – 1972. gadā Minhenē notika pret Izraēlas sportistiem vērsts terora akts, savukārt 1996. gadā Atlantā terorists olimpisko spēļu laikā sarīkoja sprādzienu parkā.
Olimpiskās spēles kā Rietumu civilizācijas simbols
Milzu sporta notikumi, kuriem pievērsta visas pasaules uzmanība un kurus arī klātienē apmeklē liels skaits cilvēku, tradicionāli pakļauti drošības riskiem. Bet olimpiskajām spēlēm ir īpaša nozīme, norāda Francijas Starptautisko un stratēģisko lietu institūta pētnieks Obēns.
"Olimpiskās spēles ir svarīgs simbols Rietumu nācijām. Šo tradīciju atjaunoja 1896. gadā Atēnās, un to paveica francūzis [Pjērs de Kubertēns].
Tas, kā šis notikums ir veidojies un attīstījies, daudziem simbolizē Rietumu dominanci pasaulē. Un to var izmantot kā mērķi, ar ko šai dominancei izrādīt pretestību.
Turklāt šo notikumu skatās puse cilvēces. Tā ir kā skatuve un kā mūsu ģeopolitikas mikrokosms vismaz divu nedēļu garumā."
Un to izmanto dažādi agresori, ne tikai teroristu organizācijas, bet arī valstiski spēlētāji – kā Krievija.
Kremlis jau labu laiku velta uzmanību Eiropas valstīm, tērējot līdzekļus dezinformācijas izplatīšanai tajās saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos, bet arī lielā sporta notikuma gaidās propagandas mašinērija darbojas centienos sēt bailes par iespējamiem uzbrukumiem un bažas par Francijas valdības spēju aizsargāt savus pilsoņus.
"Krievijai – pirms tam PSRS – sports ilgstoši ir bijis ierocis. Ļeņina laikā viņi centās izveidot paši savas spēles ar komunistu valstīm. Pēc Otrā pasaules kara viņi integrējās starptautiskajās sporta organizācijās. Un viņi ar sportu centās parādīt, ka viņi ir labāki par kapitālisma valstīm, piemēram ASV.
PSRS sabrukuma beigās likās, ka šis sporta Aukstais karš būs beidzies, bet redzam, ka pēc 2014. gada bija dopinga programmas un nekas nav beidzies," secina Obēns.
Likumsargi uz katra stūra
Francija nesenā pagātnē vairākkārt cietusi no "Islāma valsts" teroristu uzbrukumiem. Traģiskākais no tiem bija 2015. gada novembrī, kad teroristi sarīkoja slaktiņu "Bataclan" koncertzālē. Neilgi pirms tam trīs teroristi uzspridzinājās pie "Stade de France" stadiona, kur tobrīd notika mačs starp Francijas un Vācijas futbola izlasēm.
2015. gadā Francija pieredzēja arī uzbrukumu satīriskā žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai. 2016. gadā terorists ar kravas automašīnu sarīkoja slaktiņu Bastīlijas dienas svētku laikā Nicas pilsētā. Savukārt 2018. gadā notika uzbrukums ar revolveri un nazi Strasbūras Ziemassvētku tirdziņā.
Kopš tā laika bijuši atsevišķi incidenti, bet Francijas sabiedrība kopumā par terorisma draudiem jau bija piemirsusi. Tagad valsts iedzīvotājus par tiem atkal atgādina likumsargi teju vai uz katra stūra.
